lol, kaža tak kopš bērnības gandrīz nemaz nav mainījies, tikai garāks palicis - mafija! un vispār, dzeguzīte, manuprāt, ar ūberīgām vokālām kvalitātēm nekad nav baigi izcēlusies, populāri viņi bija tikai paula dēļ. lai gan, ko gan es zinu, es tad vēl biju maza.

nenormāli gribas noskatīties kādu izvirtībām pilnu filmu ar labu sižetu

kaut ko salasos, šādas-tādas diskusijas, reizēm pat puslīdz prātīgas lietas, un tad man bieži liekas, ka man būtu jātaisnojas, kāpēc neesmu "pareiza", nu tur, neesmu veģetāriete, nesmēķēju, neesmu heterōseksuāla, neēdu brokastis, neesmu tieviņa, nelietoju kosmētiku, pa naktīm neguļu, nekārtoju māju regulāri, neticu dievam, visas tās lietas. bet vismaz lielākajai daļai man ir kaut kāds pamatojums, kas pašai šķiet puslīdz sakarīgs. tāpēc es parasti pārvaru to sajūtu, ka man būtu jājūtas vainīgai, ka neesmu tāda un šitāda, un vienkārši eju gulēt. (te ļoti skaisti izskatītos piebilde a la "un sapņoju par nakts vidus orģijām ar gaļu, vīriešiem un sievietēm nekārtīgā mājā", bet tas līdz šim nevienā sapnī nav gadījies. trūkst gaļas, parasti. :D)

man ārkārtīgi patīk pēc zobu tīrīšanas aizgūtnēm dzert aukstu ūdeni no krāna, līdz kamēr esmu mazliet aizelsusies, tad pacelt galvu un skatīties uz sevi spogulī, kā es elpoju, un no manām lūpām pār zodu norit ūdens lāses, mmm.

ā, kad jau esmu atcerējusies:
šonakt sapnī biju kaut kur tādos laukos, kur auga supermilzīgas sēnes visādas, un staigāju tur kopā ar gendalfu, kuram es visu laiku uzbāzīgi prasīju, kuras no tām visām var ēst, jo man nenormāli gribējās cept sēni tā, kā uzdurot uz iesma, ko groza virs uguns, cep cūkas utt, bet viņš nezināja. vēl es gribēju nofotogrāfēties pie par mani divreiz garākas mušmires, bet nebija līdzi nekā, ar ko bildēt. un tajos laukos mēs nonācām pēc kaut kādas ļoti episkas mašīnu pakaļdzīšanās pilsētā, un tad tajā lauku mežā es izsekoju divus no mūsu biedriem, kas kaut kur atrada sarkangalvīti (kas bija apmēram četrgadīga meitene ar rozā apenēm uz galvas) un gribēja aizlavīties vieni paši uz kkādu māju tai mežā, bet es, viņus izsekojot, arī šai mājā nonācu, tur bija viena pilnīgi tumša telpa, kurā, izrādās, bija tāds kā tuksnesis ar bedrēm smiltīs, kuras pletās lielākas, un apkārt lidinājās večuks uz lielas spāres, un dažkārt ķēra cilvēkus, lai viņi tajās bedrēs neiekrīt. vēl viens no tiem diviem mūsējiem laikam juka prātā mazliet, jo ik pa brīdi kaut ko pusnesakarīgi sev zem deguna murmināja, visu laiku atkārtojot tādas frāzes kā 'bet man taču ir taisnība, vai ne, man taču ir taisnība' utml. es gribēju tajā mājā nozagt zāles, ja nu kas atgadās, bet tomēr nepaņēmu un, izejot no tās, sapratu, ka es nemācēšu atrast pa mežu atpakaļ ceļu pie gendalfa un pārējiem

tāda kopš šodienas ir mana darba virsma mājas apstākļos :D



patiesība ir tāda, ka reāli es to galdu, kamēr man nav skapja, izmantoju vecā, safemode ierobežotā datōra un drēbju glabāšanai (jo tie stulbie plastmasīgie pakarināmsūdi no sākuma pa naktīm gāzās man virsū (mazliet vainoju kaķus) un pēc tam saplīsa, tāpēc tur tagad ir, umm, ierobežojoši apsvērumi, grr; un vispār, man nekad nav īpaši paticis sēdēt pie galda, es preferēju grīdu vai gultu), bet šodien sapratu, ka varbūt darbs būs produktīvāks, sēžot uz vienīgā krēsla, kas man mājās ir, nekā sēžot vienā no spilvenkrēsliem vai vienkārši guļot uz matrača. tagad jāskatās, vai kas mainīsies. lai gan stilistiski man pat patīk, es nez kāpēc uzreiz jūtos svarīgāka starp šiem drēbju pakalniem :D

man mentāli ļoti sāpēja, izgriežot no teksta brīnumjauko, gudri-izklausošos daļu par fukō un draugiem un kontroles sabiedrību, ko es rakstīju veselu dienu un pat jutos tā rezultātā kļuvusi gudrāka, un iespiežot to visu mini-nodaļu 10 rindiņās. bet aivita ir recenzente, un, ja viņai liekas, ka plašāka teorētiskā konteksta iezīmēšanai atvēlēt to pusotru lapu ir par daudz vai arī tas parāda, ka es nespēju nošķirt analīzes līmeņus - kas gan cits man atliek, kā ar mentālām asariņām veikt šādu amputāciju. jo Lulle savā ieteikuma vēstulē man ir uzstādījusi lielas prasības, pareģojot vērtējumu "excellent". tādu iznākumu es patiešām apšaubu, bet jādara ir viss iespējamais. lai gan, viņa arī visa cita starpā bija atzīmējusi man vērtējumu "A" pie Computer Programming Skills, ko es palūdzu viņai aizvietot ar kādu D vai E, jo es nemāku uzprogrammēt pilnīgi neko. labāk jau būtu palūgusi atzīmēt "X" - unknown. tad vismaz vēstules lasītājiem varētu palikt kādas izlūzijas, haha.