cukursēne
01 May 2012 @ 01:04 am
 
es brīžiem nesaprotu, kur paliek laiks
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 01:51 am
inquisitive nature  
ļoti bieži vēlos vakaros vēlos parunāties ar kādu konkrētu cilvēku ko knapi pazīstu, tad vienu, tad otru etc, bet
that sort of thing just doesn't happen in my world
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 03:04 am
please let the morning never come, never, ever come  
guļu tumsā, klausos mūziku, glaudu suni

tā taču varētu pavadīt pusi dzīves, patiešām
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 11:02 am
but it's gonna be alllllllright  
atstāju suni klīnikā, drosmīgi ar mierīgu seju izgāju laukā, bet līdzko pa telefonu jāpaskaidro, kur un kāpēc esmu, gandrīz izplūdu asarās, jo atcerējos, kad uz turieni aizveda Ludiņu, un viņš nekad neatgriezās. bet Ludiņam bija trombs galvā un insults tā rezultātā, sunim tā nav, viss būs labi, bet es laikam tomēr tikuntā iešu dzert alu ar robertu un runāt par ca muzeju, lai beidzot uzrakstītu to lietu antropoloģijas eseju. ēdu brokastis, un garšīgie cēzara salāti sprūst rīklē. viss būs labi.
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 09:29 pm
1.maijs  
title or description

dzīvs. šņukstēja jau baisi gan, bet tagad guļam blakus un ir mierīgi.
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 10:10 pm
mana sapņu māja  
dreamhouse

es nezinu, man ir aizdomas, ka es esmu adoptēts pushobits no kaut kādiem ziemeļu reģiōniem, es ienīstu zeķes un dievinu zemē ieraktas mājas ar zāli uz jumta. ^^ tagad tikai atrast kādu hipiju, ko nākotnē precēt un ar ko kopā to māju uzcelt un skraidīt apkārt izspūrušai un ar basām kājām

(un, protams - vairāk par manu sapņu māju)
 
 
cukursēne
01 May 2012 @ 11:48 pm
 
atcerējos par sapni šonakt, kur es iefiltrējos kaut kādā ļoti slepenā un ļoti militārā iestādē, lai nozagtu kaut kādu vielu, ko vajadzēja iznest - šķiet, ka tās bija kaut kādas eksperimentālas zāles, ko kādam vajadzēja. es ielavījos pa kaut kādu garāžu, bija arī bēgšana, kad mani pamanīja, es bēgu tā, kā es sapņos mēdzu bēgt pa kāpnēm, sapņos man ir tāda lieliska spēja - es varu ar rokām karāties kāpņu margās un lekt, un pieķerties nākamajām margām, jau pusstāvu zemāk, un tā es ļoti ātri tieku lejā pa trepēm un parasti varu aizbēgt. atmiņa nav svaiga, kaut ko no vidusdaļas neatceros, bet zinu, ka beigās bēgu basām kājām un kaut kādā hospitalgown pāri zaļam zālājam, man neviens nesekoja, es pārrāpos pāri sētai un aizbraucu prom ar tramvaju.

vispār, iepriekš bija tas pētnieciskā institūta sapnis, kur es varēju lekt pa logu no kkāda augšējā stāva un lidot, kaut kā tā sasaucas šie tematiski, es šonakt arī labprāt kaut kur rāptos, lidotu vai darītu jebkādas citas fiziski pārcilvēciskas lietas
Tags: