vakardiena pagājusi hibernācijas zīmē.
apēsta sauja indijas riekstu un viena plūme, nomodā pavadīta tikai apmēram ceturtā daļa dienas.

bet šodien es esmu piecēlusies piecos no rīta un grasos būt ļoti, ļoti produktīva. cerams.

vienā no saviem vakardienas/nakts ilgmiega sapņiem nesu kaut kādu paciņu ar slepenu informāciju paslēpt plastmasu miskastē, lai saņēmējs to no turienes paņemtu. es gāju kopā ar kaut kādu puisi un naktī, un pa ceļam mēs nodarbojāmies ar seksu uz asfalta, uz gājēju celiņa, un man tas šķita nenormāli smieklīgi. tad mēs vērojām, kas nāks paciņu savākt, tikmēr spēlējot kaut kādu spēli iekš psp, un tas saņēmējs bija kaut kāds japānis, kurš bija ļoti uzmanīgs, un savāca ne tikai paciņu, bet vēl kaut kādus papīrus, kas bija apkārt. vienu no tiem man nācās viņam atņemt, jo tas kaut kā varēja nodot paciņas sūtītāju, un tad es viņam skaidroju, ka that's a receit for this thing (psp), un vēl stāstīju, kā es nesaprotu, kā tur var uzvarēt, un tad tas japānis ar tādu smagu nopūtu, kas liecināja, ka viņš domā, ka esmu dumja (bet tai pašā laikā, tas bija tieši tas, kas man vajadzīgs, lai novērstu jebkādas aizdomas, ka man ir saistība ar paciņu), prasīja don't you ever read the manuals un, kad es teicu, ka biju too excited, atbildēja, the game, it's a tts - three time shooter - un, ka punktus var dabūt tikai tad, ja sašauj trīs ienaidniekus pēc kārtas, ne reizi nenokļūdoties.

dodoties mājasdarbus pildīt ciemos (jo sasodītajā bibliotēkā nebija, kur datoru iespraust, ļaudis to pārpludinājuši kā tādas augļu mušas puspuvušu bumbieri), produktivitāte samazinās uz vienu izdarītu darbu aptuveni trīs stundu laikā, toties grastāvoklis uzlabojas neproporcionāli daudz vairāk

tas labi saskan ar tajā iepriekšminētajā pavasarīgajā suņpastaigā izdomāto, ka sliktākais, kas var notikt, ja es kaut ko sapišu akadēmiski, ir vienkārši par semestri lēnāka grāda ieguve, kamēr, ja ļauju tam sabojāt manas cilvēkattiecības un pašsajūtu, un veselību, tad tas noteikti arī tāpat atsauksies tajā akadēmiskajā, tā ka nav jēgas pārāk paļauties tam stresam un izolēties, neatmaksāsies

neticami skaista meitene autobusā, brūnas acis, klasiski skaista seja, tumši brūni, dabiski lokaini mati ar tām princešu lokām, kas ap galvu ir tādas vieglas un lielas, bet galos sarullējas ļoti izteiksmīgās, spirāļveidīgās, ciešās, mazās lociņās

tikai ļoti jauna pagaidām, kādi 13, 14 varbūt, ne vairāk, un kopā ar mammu un vēl vienu sievieti - iespējams, māsu (neviena no kurām ne tuvu netur līdzi vizuālajā pievilcībā) - tā ka man nesanāks pateikt, ka skaista, ko es principā darītu, bet sarunā taču iekšā nejaukšos

bet tik skaista, tik neprātīgi skaista