vienkārši wtf, body. 16h, seriously? un man joprojām negribas nekur kustēties, nesaprotu, ko lai dara, šitādā fiziskā stāvoklī taču es nespēšu nevienu svešo cilvēku uzrunāt, lai sarunātu vēl kādas intervijas.

sapņoju par kaut kādu izlaidumu, kurā man bija debīla sintētiska kleita rozā krāsā ar zaļu plīvuru, izlaidumā piedalījās visvisādi dažādi cilvēki no dažādām skolām, kur esmu mācījusies, un man vienu brīdi tika uzticēts zils plastmasas spainītis ar zelta putekļiem iekšā, un es pusi no tiem apēdu. tad bija kaut kāds bankets, kurā es tik ilgi nevarēju sameklēt sev šķīvi, ka nedabūju apēst neko no tā, ko man gribējās, un gāju est vērmanītī, kur man kaut kāda sieviete prasīja kaut ko tādu kā why are you wearing this historical outfit, uz ko es viņai skaļi atkliedzu, ka man ir izlaidums, un skrēju atpakaļ uz to. tur man kārlis dreimanis atņēma zelta spaini, bet nekā nesodīja par to, ka puses trūkst, izrādījās, ka to zeltu izmanto kaut kādas mūsu izlaižamās grupas klades noformēšanā, un tā klade bija smieklīgi bērnišķīga, un tur bija kkāda statistika par to, cik stundas mēs esam pavadījuši rēķinot algebru. atceros, vienā brīdī tajā pasākumā uzstājās kaila rasa dace ķiesnere.

pēc tam bija milzīgi plūdi pa ziepniekkalnu, viss bija sasalis un applūdis un man bija jāiet svešā mājā sildīties, kad biju izglābusi kaut kādu cilvēku no noslīkšanas

njā, var redzēt, laikam viss nokavēts.
otrajā re-run tām lekcijām ir trīsreiz mazāk cilvēku, bijām tikai astoņas, lācītis semināra laikā vārīja prōsas putru un ķīseli no linsēklām un augļu tējas, un cukura vietā lika kaut kādas stēvijas lapas, kuras es nekad neizmantotu kā cukura aizvietotāju, jo, pirmkārt, tās ir nenormāli saldas, es nezinu, vai tā var būt, bet man šķita, ka saldākas par cukuru, plus, tām ir kaut kāda savāda piegarša, un man tētis šodien pastāstīja, ka bija par tām dzirdējis no kaut kādas kolēģes, kura teica, ka indijā vai kur nu tur tās lapas ir izcēlušās, cilvēkiem no viņām mēdz rasties atkarība - tagad gandrīz sāku apšaubīt rl argumentu, ka visās eirōpas valstīs (izņemot franciju un maķedōniju) tās aizliegts reģistrēt kā pārtikas produktu tikai tāpēc, ka tad cilvēki vairs nepirktu cukuru, jo paši uz palodzes izaudzētu tās lapas. atkarību izraisošas īpašības liekas kā vismaz tikpat labs arguments, ha.


nujā, un šodien neatradās neviens jauns potenciālais informants. pajautāju trīs sievietēm, bet neviena no tām nav makrobiōtikas praktizētājas. laikam nokavēju īsteno publiku. jāsāk plāns b, ehh.