šodien atklāju, kā panākt iespaidu, ka esmu sašauta
ieskatoties lifta spogulī pati gandrīz nobijos

nu, vispār jau nobijos pa īstam - bet par to, vai nepaliks traipi uz manas skaistās zilās kokvilnas žaketes kabatas baltās maliņas
labi, ka kaimiņi pa nakti nestaigā apkārt, jo tas izskatījās ārkārtīgi ticami, aiz manis uz grīdas palika nopilējis sarkans šķidrums mazās peļķītēs

saldēti ķirši, protams
papīra maisā

weird how they don't show her breastfeeding the dragons

negribas

vislabprātāk es vienkārši aizsūtītu baibai savu dāvanu un ķiršu-šokolādes kūku, un ziedus, un ļoti personalizētu kartiņu ar arteriāliem vēlējumiem, un pati visu vakaru gulētu mājās ietinusies segā

bet es zinu, ka aizbraukšu, jo nebūs jau neviena cita, ar ko to visu nosūtīt
visvairāk mani uztrauc tas, ka visas reizes, kad mēs par šo pasākumu esam runājušas, viņa ir uzsvērusi, ka man vajag palikt pa nakti un gulēt, un skatīties filmas, un no rīta dzert tēju
bet nu jau sen, kopš principā esmu kļuvusi par meiteni, kas naktī nozūd tumsā vai arī aukstā rīta gaismā,
un, lai kā viņa man patiktu,
tā palikt ir kā solījums, kuru es nevaru dot, noteikti ne ar visiem tiem citiem cilvēkiem

es zinu, es būšu nogurusi jau pirms tas viss būs pa īstam sācies