interesanti, ka peņus transseksuāļiem var taisīt tik dažādos veidos
vispār tik aizraujoši šis viss, man gribas tagad kaut kādas dokumentālās filmas skatīties

pēdējā laikā es sev tik bieži dziedu.

tikko sapratu, ka vispār ideāli būtu, ja es dabūtu sev romantisku partneri, kas gribētu vakaros ar mani sēdēt pustumsā, lēnām malkot vīnu un dziedāt. tas būtu perfekti, tas būtu gandrīz kā izaudzēt vēl vienu galvu

rīta deja, jā, jā, jā.

pa nakti kaķīši nogāzuši visas drēbes no kaudzes uz kumodes, kamēr es sapņoju par ekspedīciju džungļos, lai meklētu mazus zaļus dinozauriņus ar oranžām strīpām, kādu vienu mums ar brāli pirms ekspedīcijas bija uzdots nogalināt, bet es nespēju - viņš bija tik maziņš, ietilpa manā plaukstā, un tā pīkstēja, ka es nolēmu pierādīt,ka šie radījumi nav kaitēkļi un devos uz tiem džungļiem. izrādījās ļoti interesanti, ka šitā tinyzaura nepieaugusī versija ir lielāka, ķirzacīgāka, sanāk, ka pieaugot tas saraujas un izaudzē garu kaklu. pēc tam bija kaut kādas sacensības, kur bija jāskraida pa lielu ēku, jāmeklē kaut kādi artefakti laikam, un jāizvairās no pretiniekiem, kas ir ieinteresēti palēnināt/apturēt tavu meklēšanas progresu. es kaut kādu pirmo daļu izskrēju šausmīgi ātri, pēc tam kopā ar vienu citu sacensību dalībnieci ēdu olīves un kazas siera bumbiņas, sēdēju zem galda un izsecināju, ka nav jau nekādas jēgas uzvarēt, tāpēc labāk izbaudīsim vidi, kas pilna ar visādiem smukumiem un gardumiem, bet viņa tikai smīkņāja un tad man nācās viņai draudēt ar milzīgām šķiltavām triumfa arkas formā

dažreiz mani pašu pārsteidz, kā tas nākas, ka tāds ļoti plašu ideju spektru (ieskaitot tādas, kas it kā ir pretrunā viena ar otru) akceptējošs, it kā optimistisks un, iespējams, naivs, un pilnīgi noteikti zināmā mērā mūžīgajam bērnam līdzīgs cilvēks kā es var neticēt tik daudzām lietām, kas šim piestāvētu. piemēram, visādām tur mīlestībām-no-pirmā-skatiena vai pat mīlestībām-pēc-pazīšanās-nedēļas-garumā, ONE true love vispār, pēcnāves dzīvei, dievam, dvēseles radniecībai, liktenim, nirvānai

citplanētiešiem gan es ticu, jo būtu nenormāli augstprātīgi iedomāties, ka mēs te esam tik šausmīgi unikāli, visums taču ir fucking huge, gan jau, ka tur mētājas neskaitāmas dažādas dzīvības formas

šodien briest jauka diena ar papuasu tēlniecību un latviešu kino ģimenes lokā

atkal nesaku,
atkal tirpst plaukstas, ļoti