kāda jēga būt nomodā, ja miegā es tikpat ilgā laikā varu paveikt daudz vairāk dažādu lietu? šonakt pat, āreče, tiku iesaistīta slēpošanas sacensībās, kas notika bibliotēkā, un biju nenormāli izfrīkojusies, jo es taču nemāku slēpot, bet tur kaut kādas klintis un aizas, un vispār megakalni - viss iekšā bibliotēkā. tad vēl kopā ar kaut kādu puisi strādāju tādā kā dīvainu sekspakalpojumu sniegšanas servisā, kas izpaudās tā, ka aizbraucām pie viena liela melnādainā vīrieša melnā uzvalkā, un tādā milzīgā zālē masējām viņam pēdas dažādos veidos, arī ar savām ģenitālijām, viņam tas viss šausmīgi patika, tikai, kad tikām līdz tai ģenitālajai masāžai viņš sāka kaut ko čiepstēt pat drošību, un es viņam uzmetu pusniknu, pusvaldzinošu skatu un teicu, ka there's nothing to worry about, we work in prostitution, thus getting regular check-ups. tad vēl kaut kādā izbraucienā ar ģimeni, košļājot košļājamo gumiju man izkrita viens dzeroklis, un es biju šausmīgi bēdīga, un vienkārši iespraudu viņu atpakaļ - un viņš tur arī turējās, tikai pēc tam bija šausmīgi grūti izņemt košļājamo gumiju no mutes, tās pēkšņi bija tik daudz, gandrīz kā burvju mākslinieku trikā ar lakatiņa vilkšanu no kabatas, es tik velku un velku to gumiju laukā mutes, un visu laiku ir vēl, ko izvilkt, salipusi gar zobiem, aukslējām, un visa tāda asiņaina.

un šī ir tikai labi ja puse, jo es pa vidu pamodos, atcerējos amazing sapņus, bet vienkārši aizgāju atpakaļ gulēt, lai turpinātu izklaidēties, un jauno sapņu iespaidi izdzēsa vecos. nafig iet uz kino, ja var vienkārši pagulēt :D