šonakt savādas sajūtas sapņi, tikko pamodos no tiem

visjocīgākā sapņa daļa bija, ka rīgas centrā bija uzbūvēta kaut kāda koka dēļu ēka, milzīga ēka, uz kuru es kopā ar kādu neatpazīstamu sievieti devos, tā izrādījās milzīga ēdamzāle, bet tur bija tikai bērni foršās vecmodīgās drēbītēs, un viss bija tādos pastelīgi pelēkos un bēšos toņos. es jau gribēju nopirkt sev vienu porciju, kad no kaut kādām izteiktām frāzēm sapratu, ka šī ir ēdnīca, kas paredzēta "war orphans" (varbūt ārzemnieki bija atnākuši ekskursijā un kād viņiem skaidroja, un tāpēc es to tā uzzināju)

vēl manu vecāku dzīvoklī notika kaut kāda ballīte, ne ballīte, uz kuru bija atnākuši dažādi man vairāk vai mazāk pazīstami cilvēki, un no kuras beigās projām aizgāju es, lai gan tās bija manas mājas. paņēmu suni, pateicu "atā visiem", un aizgāju. tad es pamodos.

tagad man baigi gribētos paēst "Bon Chance" bread crisps, ko ražo lietuvieši, bet veikals jau sen kā ir ciet

the hunger games trilogy hurt me in all the right ways and left me weeping in the mattress

lai gan vienmēr jau var gadīties, ka efekti tādi mazliet pārspīlēti tomēr, jo es izlasīju visas trīs grāmatas pēdējās diennakts laikā, pa vidu tikai noguļot kārtīgas ~11 stundas un pagatavojot/apēdot dažas maltītes (lai gan vispār jau ēdu es lasot, hah)

īstenībā tā vienmēr ir bijis, ka ar grāmatām parādās kaut kāda tāda manis daļa, kam piemīt tieksme uz zināmu apsēstību. nu, piemēram, lasīt prakstiski neapstājoties, kamēr izlasītas visas sērijas grāmatas utml. un tas kļūst izteiktāk ar vecumu. (piemēram, kad man bija 11 un es izlasīju pirmo hariju poteru, es nedīžājos kā kumeļš pavasarī, izmisīgi gaidot nākamo grāmatu - es vienkārši gaidīju, un tas, kad īsti viņa iznāks, mani diez ko nesatrauca.) iespējams, tieši tāpēc mani tik ļoti tracina tas, ka jāgaida, kamēr iznāks the doors of stone: man nepatīk nepabeigti stāsti, ja es zinu, ka principā tiem ir turpinājums - droši vien arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc es neaizraujos ar seriāliem

labi, ka es vismaz lasu puslīdz normālā ātrumā, kādas 100 lpp stundā
labi, ka es nekļūstu apsēsta ar cilvēkiem

you need to gently, but persistently self-suffocate yourself

foršas lietas baibas tumblerī atrodas, jā