uz pannas iepelēja rīsu nūdeles ar dārzeņiem, jo pārāk ilgi nespēju visu notiesāt

es nezinu, vai dostojevskis šo zināja, bet, ja zināja, tad es aplaudēju viņa spējai gaužām piedienīgā krievu romānā (kur pat kaut kādas it kā izvirtušas sievietes izvirtība knapi vispār tiek parādīta - caur attāliem un obskūriem mājieniem, un pat tie tā notušēti, ka ej nu tur saproti) ielikt vismaz vienu visai nepiedienīgu detaļu.

lūk, tur "idiōtā" ir tāds gadījums, kad meitene aglaja kņazam miškinam a.k.a. "idiōtam" (viņiem tur tādas neveiklas un samocītas mīlas rotaļas notiek, kurās aglaja visu laiku noliedz jebkādu interesi par nabaga miškinu, bet dod visādas skaidras zīmes, ka patiesībā jau ir ļoti samīlējusies, ja) sūta groziņā ieliktu ezi itin kā samierināšanās zīmi.

bet šodien, lūk, lasot janīnas kursītes garadarbu par iniciāciju un eža kažociņu, mani sagaida šāda informācija: "Ezis indeirōpiešu tautu mītoloģijā bieži asociējas ar Lielo pirmmāti tās radošanā aspektā. Ezis tādā gadījumā simbolizē vai nu Pirmmātes vulvu, vai augli."

coincidence?! vai arī tomēr dostojevskis zināja un bija viltnieks..?

es atradu zviedru filmu, kur viens no galvenajiem varoņiem izskatās pēc vietējā megō pārdevēja viktōra, tikai blonda. lai gan man ir aizdomas, ka viktōra dabiskā matu krāsa varētu arī būt blonda. varbūt kādreiz jāpajautā, vai viņš gadījumā patiesībā nav blonds un no zviedrijas - tāpat jau iespaidu vairs nevaru sabojāt, esmu pirkusi tik daudz visādu sūdu pie viņa kases, kā arī (ne tīšām) uzmetusi uz tās slīdošās lentes saldēto dārzeņu un čipšu pakas tā, ka tās aizlēkā gandrīz pāri tam svītrukōdu lasītājam. toreiz viktōrs zem deguna tā jocīgi smīnēja, nevarēju saprast, ko, diez, viņš domā; lai gan tur paralēli viena debīla caca 10mn runājot pa telefōnu nevarēja izvēlēties sev čupačupu, varbūt tas bija pie vainas, nevis mani neveiklie pirkstiņi. ]

un man tik ļoti to filmu gribējās tagad un tūliņ skatīties jau pirms apmēram 2h, bet tā vēl joprojām nav atvilkusies, tagad būs jāiet gulēt nedabūjušai ):

šodien sapņoju par pilnīgu fantasy pasauli, tas bija lieliskākais sapnis ļoti ilgā laikā, tur bija goblini, kas bija labi un mīlīgi, un viens no tiem ar mani runāja krieviski, es ar kaut kādiem pāris biedriem slēpos miruša mačō vīrieša mājā un mēs nekādi nevarējām tikt galā ar aizkariem tā, lai tur būtu patiešām droši, jo kaut kāda valdība mūs medīja; bet šis bija tik plašs sapnis, ka to grūti aprakstīt, un nevienu, izņemot mani, tas tāpat neinteresē, bet, lai pati atcerētos, pietiks arī ar tik nekonkrētu pierakstu

šitā sen nav bijis. gandrīz mācos eksāmenam. nu, tas ir, pildu kaut kādus uzdevumeļus un tamlīdzīgi. pagaidām gan nav bijis nekā tāda, kas nebūtu easy as breathing (kad esmu vesela, hah, jo tad, kad ir plaušu karsonis vai alerģiskie momenti, elpot galīgi nav viegli)

skatos visādus savādus cilvēkus runājam par pilsētām, besī, ka nav norādīts, cik labus vērtējumus viņi par savu runāšanu saņem. nez, vai par sūdīgu akcentu ņem nost punktus? tā gan man, manuprāt, nav problēma, esmu izcils papagailis un skanu patīkami.