es arī visu 1.janvāri gulēju. aizgāju čučēt ap diviem pēcpusdienā vai kaut kā tā, un tad pa vidu modos tikai, lai parunātu ar mammu pa telefōnu, reaģētu uz kaut kādām ziņām (lielākoties ar vairāku stundu nokavēšanos), padomātu par dzīvi, ha. piecēlusies es esmu tagad. laikam jāpadara kāda prātīga lieta. piemēram, jāpakārto māja, jo, sanāk, ka jau šovakar būs ciemiņi. laiks gan skrien vēja spārniem, kad esi aizmidzis. (:

bet pirms visa šī varētu sacept pelmeņus, mm. un iziet pastaigāties.

upd: vadājot suni, atcerējos, ka vēl es modos kaut kad visam pa vidu, lai no ledusskapja paņemtu mandarīnu, pusmiegā to apēstu un gulētu tālāk. in other news, pirmo reizi pa veselu mūžību cepot kaut ko izmantoju eļļu - nedaudz garšvielu eļļā, kurā stāv kaltēti tomāti, cepu pelmeņus, jo likās, ka varbūt tas ir prātīgāk nekā parastais gatavošanas veids izmantot tikai mazliet ūdens tos cepot (jo uz kastītes rakstīts, ka jāuzkarsē eļļa, un kādreiz jau varētu darīt lietas pareizi..), plus, cerēju, ka viņi uzņems mazliet garšas no tās eļļas. šī bija kļūda. pelmeņus dabūja suns. es vairs nemāku gatavot lietas ar eļļu!

- what are you saying that i saw?
- pain. and where there is pain, there is a need for healing. physically, mentally or spiritually.
- but he has a heart condition.
- when we hold on to shame, guilt and fear, it creates imbalance. makes us forget who we are.
this is difficult for you to accept. would you like some tea?

patiesībā man šķiet, ka es pa šo pēdējo pagājušo gadu esmu nogājusi daudz tālāk pa ceļu uz harmōniju, nekā ilgākā laikā pirms tam. tādā vispārīgā griezumā es esmu nonākusi vēl tuvāk iekšējam mieram - es apzinos tās lietas, kas šim mieram traucē, un esmu gatava tās konfrontēt, un to arī pakāpeniski daru. it takes time, bet šobrīd es esmu diezgan ļoti pārliecināta, ka, ja es vienkārši turpināšu šādi dzīvot, es vienā rītā pamodīšos un sapratīšu, ka es esmu tieši tas cilvēks, kas vēlos būt, pilnīgi visos aspektos.