šodiena ir bijusi notikumiem bagāta. par 1 ls esmu tikusi pie gudra un smalka telefōna pašai sava (jāāā, beidzot varēšu atdot mammai viņas un nebaidīties, ka tik kaut ko tam nenodaru), gan arī bez pogām, diemžēl, bet internetveikali man teica, ka tā both ways modeļa noliktavā neesot (un no pieredzes ar viena iepriekšējā telefōna neveiksmīgu meklēšanu un neveiksmīgu datōra pirkšanu (vienīgais, kas noliktavā bija, tika nopirkts, kamēr tika apstrādāts mūsu pasūtījums. bet es nesūdzos, radagasts ir lielisks) ir skaidrs, ka tad ir mazas cerības ko atrast, jo visi viņi jau pasūta no vienām un tām pašām noliktavām), tāpēc paliku pie tā draudziņa, ko reiz paturēju rokā veikalā un secināju, ka tas ir pārsteidzoši patīkams un ko es ik pa brīdim atcerējos (un es domāju tā - ja lieta, ko it kā gribētos nopirkt, nāk prātā, tad jau ir ņemama. tb, man patīk lietas nenopirkt uzreiz, bet pagaidīt, vai es par viņu domāju vai ne. ja domāju, tad var pirkt, ja īpaši nedomāju, tad nafig man). un smuks arī, pelēcīgbēšīgs, ne melns. tas ir liels bōnuss.
vēl man izdevās veikalā meklējot apģērbu koncertam (t.i. melnu kleitu, jo man nav tīri melnu drēbīšu) loterijā izvilkt TIEŠI atbilstošu lapiņu, kas deva 30%atlaidi kleitām (un pārdevēja bija genuinely pārsteigta un teica, ka tādu tur vispār neesot daudz, pārsvarā atlaides mazākas un citām lietām, vienīgais, kam var dabūt lielāku (40%) atlaidi, ir aksesuāri)(tas notika galerijas centrs vero moda veikalā, nezinu, cik ilgi viņiem tur tāda loterija ir, bet ja nu kādai tieši tagad vajag drēbītes un gribas atlaidi, varat ieiet paskatīties, varbūt dabūsiet atlaidi kā es! tur dodot atsevišķi džemperiem, aksesuāriem, nu, neprašņāju, bet viss kas var sanāk), tā nu es dabūju kleitu lētāk. un kleita izskatījās pārsteidzoši smuki (varbūt sarunāšu brāli, lai, piemēram, ar jaunā drauga kameru nobildē, tad viss būs nodemonstrēts, ha), stāvēju veikalā, blenzu spogulī un brīnījos, kā kaut kas, kas uz pakaramā izskatās tik nelāgi (kleitas man iedeva pārdevēja, jo es secināju, ka ir ļoti izedevīgi, meklējot kaut ko, kas mani patiesībā neinteresē, uzvelt visu darbu pārdevējai, pasakot viņai "man vajag melnu kleitu ar piedurknēm" un gaidot, lai viņa visu parāda), var būt tik normāls.
tad mēs ar tēti pusdienojām un spēlējāmies ar tālruni, un es nokļuvu sajūsmlandē, jo man tiešām likās, ka bakstekrāni by default ir tiešām diezgan nejauki, bet šis mani savaldzināja, viņš tik subtle ievibrējas, kad rakstu ziņu, un tik skaists ekrāns (man tur tagad ir redzams koks miglā), un sākumekrānā zaļi burtiņi (lol, jā, man maz vajag).
vienvārdsakot, ļoti produktīvi