jessica chastain
(whispering)
But life. PROFOUND.

pirms piectūkstoš gadiem bija tauta, kas no sibīrijas devās uz rietumiem, līdz nonāca krustcelēs. tur bija iesprausta zīme - pa kreisi: dienvidi, saulains, silts, vīns, ungārija. pa labi: ziemeļi, auksts, slapjš, jūra, reņģes, igaunija. tie, kuri mācēja lasīt, tagad ir ungāri.

es gan nedomāju, ka vajag baigi deputātu sodīt par zvēresta laušanu, ja viņš privāti ārpus darba laika ir gājis parakstīties par otro valsts valodu, pats to baigi darbietvaros neafišējot (ja pieķer paparaci, tā jau nav viņa vaina),
jo tas būtu apmēram kā pateikt, ka cilvēks=viņa profesija, tādā gadījumā jau varētu prasīt visādas absurdas lietas no citām profesijām arī, nu tur, piemēram, ka skolotājam arī ārpus darbalaika jārāda perfekta priekšzīme skolēniem, nedrīkst lietot alkohōlu, ģērbties neatbilstoši, blāblāblā, viss, kas skolu iekšējās kārtības noteikumos parādās. vai arī prasīt lai pornōzvaigznes actually arī mājās taisa kaut kādu tur baigo akrobātiku, lai cilvēki, kas ir profesionāli simfōniskā orķestra mūziķi mājās neklausās/nespēlē kaut kādu industriju, lai psiholōgiem nekad nav grūti risināt problēmas pašiem savās savstarpējās attiecībās utt.
galvenais, lai darba ietvaros rīkojas atbilstoši. protams, smieklīgi, ka cilvēks darbojas pats pret sevi, bet hei, mēs neviens neesam tikai sava publiskā seja, un cilvēki, kam ir tāds publiski atpazīstams darbs jau nu vismazāk.
tāpat nebūs nekādas otrās valsts valodas, viss šis tikai tāda šūmēšanās, lai visiem liktu saaģitēties un just uztraukumu, nervozitāti un naidīgumu.

man mācīties ļoti traucē fakts, ka es bieži domāju visādas lietas, un nevaru pārstāt tās domāt pat tad, kad cenšos domāt (jo ir jādomā) kaut kas cits, mana operatīvā atmiņa laikam ir pārāk maza vai kaut kā tā

pēdējā laikā man ir maza bērna koncentrēšanās spējas, es lielākoties nespēju no vietas kaut kam vienam saņemties ilgāk nekā ~divarpus stundas no vietas, es sāku dīdīties, man sāk nākt miegs, man gribas darīt kaut ko citu, vienvārdsakot, tāda tipiska maza bērna ņerkstīgā nepacietība,
mīļo sīrupiņ, ko lai dara?

rakstu, rakstu savu burdjē mājasdarbu, pēkšņi austiņās dzirdu episko "The Grid. A digital frontier. I tried to picture clusters of information as they traveled through the computer. What do they look like? Ships, motorcycles? With the circuits like freeways?"
gandrīz sāku skaļi smieties pa visu bibliotēku.

bet psc, labi gan pie šitā trona soundtrack strādājas, tikai galva klanās ritma līdzi :D

3 down, 1 to go