no šodienas gribu atzīmēt divas lietas.

viens - pirmais, ko ieraudzīju, izejot no mājas pagalma šorīt, bija koša varavīksne aiz dp1
divi - vakarā, nākot mājās, uz ielas satiku kaķi, kuram uz sāna bija liels plankums nepārprotamā sirds formā

aija lulle ir vienkārši LOVE, katru reizi pēc viņas lekcijām man ap sirdi ir tik silti, it ka būtu atkal pienākuši ziemsvētki tajā bērnības vecumā, kad tas vēl bija ļoti gaidīts, skaists un vispār visādi citādi brīnišķīgs notikums

un smieklīgākais ir tas, ka viņa jau it kā neko konkrēti tādu ļoti speciāli uz šādu reakciju vērstu nedara, viņa vienkārši izstaro tādu mīlīgumu, kāds reti kuram cilvēkam piemīt. so lovable, ahh.
varbūt jēzum (jā, es ticu, ka gan jau bija vismaz viena kāda reāla vēsturiska persōna, uz kuru balstīts šis mitolōģiskais tēls) arī kaut kas tāds līdzīgs piemita, un tāpēc viņš bija tik populārs.

sapnī aiz durvīm noklausījos vecāku sarunu, kur viņi apstiprināja, ka man pēc dzimšanas esot veikuši visas pareizās procedūras - konkrēti kā piemērs tikai minēta mazā pirkstiņa un zeltneša saīsināšanu nocērtot, lai es atbilstu vajadzīgajiem sieviešu dzimuma bērna parametriem

tajā brīdī šķita, ka tas visu izskaidro, bet tagad nekādi nevaru saprast, kā gan tas kaut ko varētu izskaidrot