šodien tētis man nopirka jaunus gumijniekus, tādus, kas nav cauri (gandrīz uzrakstīju 'slapji'; jāatzīst gan, ka arī slapji tie nav. pagaidām.)
šodien es mammai skaidroju espresso automātu atšķirības, balstoties uz internetā atrodamo informāciju. lieki teikt, ka es no nekādiem kafijas automātiem ne sūda nesaprotu, un pēdējo reizi kafiju kafijas automātā (pie tam - ļoti prastā) vārīju kādā svētdienas rītā vecākiem, kad vēl dzīvoju pie viņiem, un tas tiešām bija sen, sen, sen. sen.
vēl es šodien divas reizes sajutu to "viss būs kārtībā" sajūtu.
vienā no brīžiem, kad to jutu, gāju uz veikalu biksēs. zaļās, bet tomēr biksēs. bez svārkiem, kleitas vai mēteļa pa virsu. ļoti neparasta sajūta.
man joprojām šķiet, ka es nezinu, kā lai lauka darba tēmu formulē tā, lai viss būtu labi, pareizi un izdarāmi, bet šodien es to ideju over dinner mēģināju skaidrot tētim un likās, ka patiesībā jau varbūt nav tik traki, vēl ir veselas divas dienas (tā vismaz šobrīd ir mana mazā persōnīgā deadline). varbūt, ja izlasīšu jau kaut ko gatavu, es sapratīšu, kas ir tas viens svarīgais elements, kā man pagaidām trūkst, lai būtu, kā vajag.
tagad turpināšu transkribēt diskusiju par vardarbību uz maiņām ar xfailu skatīšanos, rīt braukšu sēņot ar saviem jaunajiem gumijniekiem kājās, vakarā atkal transkribēšu, skatīšos xfailus un lasīšu skolastekstus un centīšos uzrakstīt skaistu un pareizu pieteikumu. mana dzīve šobrīd ir saplānota. man viss patīk.
p.s. vai arī nedarīšu prātīgās lietas un krāsošu gumijnieku balto daļu zaļu, izmantojot flomāsteru
šodien es mammai skaidroju espresso automātu atšķirības, balstoties uz internetā atrodamo informāciju. lieki teikt, ka es no nekādiem kafijas automātiem ne sūda nesaprotu, un pēdējo reizi kafiju kafijas automātā (pie tam - ļoti prastā) vārīju kādā svētdienas rītā vecākiem, kad vēl dzīvoju pie viņiem, un tas tiešām bija sen, sen, sen. sen.
vēl es šodien divas reizes sajutu to "viss būs kārtībā" sajūtu.
vienā no brīžiem, kad to jutu, gāju uz veikalu biksēs. zaļās, bet tomēr biksēs. bez svārkiem, kleitas vai mēteļa pa virsu. ļoti neparasta sajūta.
man joprojām šķiet, ka es nezinu, kā lai lauka darba tēmu formulē tā, lai viss būtu labi, pareizi un izdarāmi, bet šodien es to ideju over dinner mēģināju skaidrot tētim un likās, ka patiesībā jau varbūt nav tik traki, vēl ir veselas divas dienas (tā vismaz šobrīd ir mana mazā persōnīgā deadline). varbūt, ja izlasīšu jau kaut ko gatavu, es sapratīšu, kas ir tas viens svarīgais elements, kā man pagaidām trūkst, lai būtu, kā vajag.
tagad turpināšu transkribēt diskusiju par vardarbību uz maiņām ar xfailu skatīšanos, rīt braukšu sēņot ar saviem jaunajiem gumijniekiem kājās, vakarā atkal transkribēšu, skatīšos xfailus un lasīšu skolastekstus un centīšos uzrakstīt skaistu un pareizu pieteikumu. mana dzīve šobrīd ir saplānota. man viss patīk.
p.s. vai arī nedarīšu prātīgās lietas un krāsošu gumijnieku balto daļu zaļu, izmantojot flomāsteru
nošķaudīties