man nepatīk, ka saslimumi liek man justies nožēlojami emocionālā ziņā pēdējā laikā, man vienkārši kļūst tik neizmērāmi skumji un vientuļi, lai gan es taču zinu, ka tieši tad manī ir mazi vīrusiņi vai baktērijas vai vēl kas, neskaitāmi daudz tādu, viņi ir ar mani, bet tas nepavisam nešķiet mierinoši

mans maks atradās! pie turības :D
protams, ka naudas tur vairs nebija, bet par to viens pīpis, man tāpat praktiski visa nauda kartē. un kartes tur bija, visas, un receptes arī, un pat loterijas biļete, pirkta pirms veselas mūžības, viss. pasaulē IR labi cilvēki, un es esmu pizģec-cik-veiksmīga, man makā bija mans telefōna numurs uz simkartes plastmasiņas. viss ir atrisinājies skaisti, tagad tikai jāizveseļojas. domāju, ka miljōns tēju un vitamīni to paveiks gana ātri, rīt taču obligāti jāiet uz skolu.