es nepierakstīju, ka man bija episks sapnis par goblinu armiju, kas uzbruka vēveriem, un es slēpos uz skapja ar kaut kādu ieroci, lai viņus sistu zemē, ja viņi mēģinās man uzbrukt un paļāvos uz diviem kkādiem jaunēkļiem, ka izkaros, bet pēc kāda brīža saņēmos, izdomāju screw that, if i die doing this, then so be it, paņēmu kkādu metāla lielu katla vāku par vairogu un dārza mazo lāpstu par ieroci un gāju īstā cīņā, vairs neslēpjoties uz skapja

lai dažreiz, kad vajag, es varu vnk samest pilnīgi dajebko, ko man gribas ņemt līdzi, nedomājot par satilpināšanu

šodien tomēr neiešu dejot, mamma sūta izmisīgas īsziņas, ka netiek galā ar sse estudiju platformu, un es taču nevaru kā no rīta, kad esmu vēl pusaizmigusi, atkratīties ar kaut kādiem vienkāršotiem padomiem, jo tas, acīmredzot, tāpat nestrādā

jau otro dienu ar milzīgu sajūsmu ēdu zaļos, asos piparus, kurus pat mans brālis atmet pēc viena pagaršošanas
te nu bija sievišķība, ha