ai, cik labas dienas pēdējās divas sanākušas. man būs daudz stāstu, bet šobrīd es esmu tikko caur lietu atriteņojusi mājās no vienīgā kluba, uz kuru es mēdzu piestaigāt, kur beidzot aizvedu robertu, un viņam patika (alelūja!). es biju tik slapja, ka gaitenī un liftā atstāju peļķes.

uzvilku savu pūkaino mammas dāvināto halātu, kuru, iespējams, velku kaut kādu otro vai trešo reizi mūžā, lai gan man viņš ir jau vairākus gadus, sacepu tipisku brokastu ēdienu - desiņas-ar-sieru un olas, un tagad relaksējos uz matrača. skaistos stāstus pierakstīšu vēlāk.

pirms pierakstīt stāstus, jāpieraksta brīnišķīgie sapņi, kurus es nosapņoju šonakt/šodien.
pirmkārt, bija tāds sapnis, kurā es biju kaut kāds vīrietis aktieris, un mēs uzņēmām filmu, kur mani sauca uve, un es darīju visādas šausmīgas lietas, ieskaitot to, ka kaut kādā veidā manis dēļ viens no labākajiem draugiem ieguva mental health issues, nu, kkādu atpalicību or smth, kā arī to, ka lielveikala stāvvietā noparkotā mašīnā izvaroju savu māsu un procesā laikam kaut kādā veidā nolauzu viņai kājas īkšķi. viņa mani nevarēja redzēt vai kas tāds, tāpēc it kā nevarēja atpazīt, bet vēlāk kaut kādā ballītē atpazina pēc nagiem (?no idea), un tad es šausmīgi nervozēju un lūdzos, lai mēs to atrisinām citādi, lai viņa neiet uz policiju, jo es negribu iet cietumā, un tai brīdī jau es biju pilnīgi aizmirsis, ka tā ir filma un es - aktieris. par to attapos tikai tad, kad filmas režisõrs vai arī kāds ļoti svarīgs, vecāks aktierkolēģis nāca ar mani runāties par to, vai man viss kārtībā.

tad bija tāds sapnis, kur es visu laikam diezgan ļoti skatījos no malas kā filmu, kur bija vīrietis un sieviete, laimīgi apprecējušies, un tad viņiem sāka notikt visādas šausmu lietas - vienā vakarā viņi iziet mājas priekšā krūmos pabučoties (nez, kāpēc to nevar darīt mājā vai vnk pagalma, bet nu labi) un pēkšņi no meža sāk skriet/lidot āra visādi zvēri ne īpaši labā veselības stāvoklī, bieži vien arī miruši,sieviete bailēs ieskrien atpakaļ mājā, bet vīrietis iet iečekot apkārtni un saprast, kas notiek, bet tad pēkšņi māja strauji aizdegas ar milzīgu liesmu, vīrietis ieskrien atpakaļ glābt sievieti, dabū pa galvu, un pamostas ne pavisam nodegušā mājā, bet sievas nav un zemē viņas bilde ar kkādu mīklu. tad seko liela, gara notikumu virkne, kuras laikā viņš iepazīstas ar visādiem ļaudīm un piedzīvo visādas briesmas, meklējot savu sievu, bieži tur visādi miruši dzīvnieki parādās, es īsti precīzi neatceros, bet bija aizraujoši, ar pakaļdzīšanos nepabeigtās mājās un tā. taču beigās, kad procesā ir nogalināti vairāki viņa draugi un laikam arī sieva (bet to es tā īsti nesapratu, nogalināta vai dzīva. bet, katrā ziņā, atrasta viņa tika), atklājas, ka vainīgs bija kāds, ko sauc džeisõns un kurš laikam arī ir viņu draugs vai radinieks, un ir braucis ar motociklu garām tai mājai un aizdedzinājis, bija spilgta tāda aina, kad džeisõns gulēja nogāzts zemē un tas vīrietis uz viņu kliedza, someone will have seen you and we'll prove this in no time! milzīgā niknumā, un tad džeisõns tā arī palika guļot, viņa seja bija klāta ar baltiem glitteriem, kas mirdzēja garāmbraucošo mašīnu starmešu gaismā, un acis viņam bija uzkrāsotas tā, ka viņš tur guļot atgādināja arlekīnu.

tad vēl man bija visai amusing sapnis par dzīvniekiem, kuriem ir starpsugu mīlestība, tur bija zoss, suns un zilonis, vēlāk arī zirgs, visi viņus gribēja pētīt, jo viņi bija tik neparasti, man arī tas bija jādara, bet dzīvnieki izbēga. tad es kopā ar kaut kādiem bērniem bēniņos ar veca radiõ palīdzību noteicu, ka viņi ir armēnijā, un tad varēju vienu no viņiem vērot (suni) caur slēpto kameru, kas piestiprināta viņam (nu, es varēju redzēt videõ, kas bija no gandrīz viņa skatpunkta). suns tur satika kaut kādus šrēdercilvēkus , tēvu un dēlu, puika gribēja suni ņemt pie sevis. tikmēr mēs bijām uzzinājuši, ka šo dzīvnieku starpsugu mīlestība ir lielāka par viņu kāri pēc the ring, ko apliecināja ziloņa atstātais gredzens viņu iepriekšējā uzturēšanās vietā.

jā, mājās tomēr sapņojas labāk, laikam.