šodien manām elpošanas problēmām izrakstīja ripas, kur iekšā ir efedrīns. tā ka, ja ienāktu prātā, ka pietiks dzīvot, varētu vnk aiziet pie vēl pāris tādiem pat ārstiem citās medicīniskajās iestādēs un ar kādu mazu viltību panākt, lai izraksta vēl, un tad visas reizē apēst. un tad man vienkārši uzsprāgtu sirds, haha. ārsts man mazliet atgādināja manu bijušo statistisko metōžu pasniedzēju, un vispār bija tāds patīkams, tā ka es pat nedusmojos, ka man sanāca 40min gaidīt, lai gan es pārmaiņas pēc biju ieradusies tieši laikā. iepriekšējās reizes pie visiem tiem mediķiem es kā likums ierados ar vismaz 5 min nokavēšanos. par zālēm (no kurām tikai vienās ir iekšā efedrīns :D ) iztērēju veselu kaudzi naudas. bet ieguvu vērtīgas zināšanas.

vēl es šodien atkal iegādāju karlīnes piena produktus, un tos man atkal piešķīra viņas kaimiņš mārcis. es nezinu, kāpēc, bet, satiekot to puisi, man kaut kā sāk likties, ka pasaulē ir taču vēl daudzi labi cilvēki, ko es nepazīstu - kā piemēram, viņš - un tas liek man justies priecīgi un atkal ticēt cilvēcei. tam nav nekāda īpaši liela racionāla pamatojuma, bet man pohuj. pasaule ir pilna ar labiem cilvēkiem, es vienkārši viņus varbūt nepazīstu, so what, go world, go world!

psc, es vnk nogulēju visu dienu, jesus. biju piecēlusies pēc gulētām apmēram deviņām stundām, pakustējos apkārt, apēdu vienu brokastu pārslu batōniņu un sajutos tik sasodīti nogurusi, ka vienkārši atslēdzos atkal un pamodos tikai pēc vēl piecarpus stundām. un man pat būtu vienalga, ja nevajadzētu staipīt tās mantas, ko es, protams, līdz ar faktu, ka gulēju, neesmu izdarījusi. sapnī vairākas reizes redzēju, ka plītī nez kāpēc ir vēl tie ļoti garšīgie mandeļu cepumi, ko biju izcepusi. un vēl man smeldz kreisās rokas bicepss. un tikko apēstais pekanrieksts garšo pēc buljōna.