teju nedēļa ģimeniskā atrautībā no šīspasaules, es nezinu, pēdējo pāris gadu laikā šie ceļojumi ir kā love-hate relationship, tik nogurdinoši, tik jauki, tik brīnišķīgi, tik briesmīgi

un nedēļa ir beigusies un es nedabūju vēstuli un ehh

bet vismaz man ir radušās diezgan daudzas interesantas jaunas idejas un koncerts bija episki lielisks
bet manā dzīvoklī ir pārvietotas lietas un man tas riebjas, kāpēc cilvēkiem ir tik maz respekta pret šādām privātuma izpausmēm
drošvien tā ir kāda autisma spektra disorder, kas man piemīt, es nebrīnītos, bet man tas ir svarīgi, svarīgi. bļeģ, nepārvietot manas lietas. vai tas ir tik daudz prasīts.

un parīzē nemaz nav tik daudz skaistu sieviešu

psc, divi dienā pirmdienā un we're like so wasted, hell yeah, hahahh

uzkāpu kkādam dzeļošam kukainim, šņuk