ieraudzīju draudziņos mazās sešpadsmitgadīgās dziedambiedrenes izlaiduma bildes, atcerējos sevi pirms tiem, err, pieciem (? laikam jau apmēram) gadiem. cik interesanti viss izvēršas.
šo noteikti varētu izvērst detalizētāk, bet rīt būs briesmīgi piebāzta diena, man vajag manas dienišķās 4h miega

es jau gribēju būt priecīga, ka pārvaldnieks tāds labiņš, kopš sūta rēķinus uz epastu, kā līgumā norādīts un arī durvju karti iedeva ļoti operatīvi jau pirms kāda laika, biju palikusi tādās labās domās

bet tagad atkal nav rēķinu atsūtījis, tāpēc tētis nav rēķinu samaksājis, tāpēc man gribas iet un viņam (pārvaldniekam, ne tētim) sist pļauku par manis maldināšanu

arī informācija par veiktajiem pakalpojumiem un kas nu tur turpmāk notiks, par ko būs jābalso, bija tik smuki noformēti, katrs virsraksts zaļā krāsā,
bet tas neattaisno rēķinu nesūtīšanu, nelietis, papīra rēķinu tak man magone sačurāja, bet laikam, ka neizmetu, tikai nobāzu miskastskapī, drošs paliek nedrošs (jo iepriekš jau tas pārvaldnieks, kretīns, katru otro mēnesi vispār ignorēja faktu, ka viņam ir pienākums mani apgādāt ar elektronisku rēķinu) -
kā es mīlu savu apdomību dažreiz