brīnišķīgi, dzēru alu un ķepļep rakstīju vienu kkādu sennokavētu responsepaper priekš alesandrō, pašupašu pēdējo lietu, un pilnīgi salepojos ar sevi, kad to iesniedzu, jo izdevās to izdarīt precīzi pulksten 3.33 un tad mēs izdzērām katra vienu glāzi apelsīnu sulas ar mazliet šņabi, kas garšoja vienkārši pēc apelsīnu sulas un skatījāmies 60ajos uzņemtu alice in woderland pornō
labs veids, kā nosvinēt, ka nu tā generally ir sākusies vasara
vēl pēc tam es sapņoju brīnišķīgus sapņus, kuros figurēja vispirms meitene, kas bija aplaupījusi banku un staigāja apkārt tādā melnā lateksīgā kostīmā, kuram bija kapuce ar austiņām - supposedly viņa laikam centās būt catwoman vai kaut kā tā, un viņa no manis vislaik aizņēmās naudu, lai gan bija aplaupījusi banku, un bija ļoti līdzīga tai meitenei, kas bija kāmja draudzene šajā sapnī, hah, un tad es kaut kādas ielas vidū tā arī teicu tai draudzenei, hei, you and jessie are real lookalikes bet tā nebija viena un tā pati meitene, jo vienā brīdī viņas tur figurēja abas, jessie bija košāki mati. un tas tērps.
un tad otrā sapnī bija vampīri, un it was much fun, jo laikam man bija kkādi vampīrdraugi un kkādi varas iestāžu cilvēki, kas tos vajāja, un es tā arī sapņa laikā nesapratu, vai es biju vai nebiju vampīrs, bet tur bija tā, ka tad, kad viņi ēda asinis, viņi vnk auga lielāki, un ja paēda ļoti daudz asiņu, tad varēja būt pat divreiz lielāki par normālo izmēru. sapņa darbība notika pamestā mājā, kurai gan vienā pusē bija kaut kāds darbojošs birojs, un mēs ar ritu skraidījām pa to pamesto māju un slēpāmies no citiem cilvēkiem/vampīriem, bet tā bija tikai tāda spēle un mums bija reāli jautri un mēs smējāmies, izskraidījām tur visādi pagrabus, iesēdzāmies kkādās istabās etc. tad vienā brīdī uz kkādām kāpnēm gandrīz saskrējāmies ar ivaru šteingbergu, kurš tur runāja pa telefōnu, apgriezāmies un skrējām pretējā virzienā, bet tad kkādā gaitenī tomēr uzskrējām tam pašam ivaram gandrīz virsū, atkal apgriezāmies un ieskrējām kkādā stiklasienā, tad es smējos, apgūlos uz zemes un teicu - te spīd saule, tātad, mēs tagad jau būtu beigtas! game over. bet tad viena meitene tur, kas laikam bija vampīrs, teica man, ka tā nebūtu, jo caur stiklu saule nestrādā :D nu, un tad es vēl atceros kkādu kadrus ar daudziem dažādu izmēru (atkarībā no tā, cik daudz ēdis) vampīriem kaut kādā zeltainā istabā, kur viņi gulēja smaidīgi uz lielas līķu kaudzes, un vienam no tiem, vislielākajam, bija uz sejas apmēram bārdas vietā tādas zelta zvīņas
labs veids, kā nosvinēt, ka nu tā generally ir sākusies vasara
vēl pēc tam es sapņoju brīnišķīgus sapņus, kuros figurēja vispirms meitene, kas bija aplaupījusi banku un staigāja apkārt tādā melnā lateksīgā kostīmā, kuram bija kapuce ar austiņām - supposedly viņa laikam centās būt catwoman vai kaut kā tā, un viņa no manis vislaik aizņēmās naudu, lai gan bija aplaupījusi banku, un bija ļoti līdzīga tai meitenei, kas bija kāmja draudzene šajā sapnī, hah, un tad es kaut kādas ielas vidū tā arī teicu tai draudzenei, hei, you and jessie are real lookalikes bet tā nebija viena un tā pati meitene, jo vienā brīdī viņas tur figurēja abas, jessie bija košāki mati. un tas tērps.
un tad otrā sapnī bija vampīri, un it was much fun, jo laikam man bija kkādi vampīrdraugi un kkādi varas iestāžu cilvēki, kas tos vajāja, un es tā arī sapņa laikā nesapratu, vai es biju vai nebiju vampīrs, bet tur bija tā, ka tad, kad viņi ēda asinis, viņi vnk auga lielāki, un ja paēda ļoti daudz asiņu, tad varēja būt pat divreiz lielāki par normālo izmēru. sapņa darbība notika pamestā mājā, kurai gan vienā pusē bija kaut kāds darbojošs birojs, un mēs ar ritu skraidījām pa to pamesto māju un slēpāmies no citiem cilvēkiem/vampīriem, bet tā bija tikai tāda spēle un mums bija reāli jautri un mēs smējāmies, izskraidījām tur visādi pagrabus, iesēdzāmies kkādās istabās etc. tad vienā brīdī uz kkādām kāpnēm gandrīz saskrējāmies ar ivaru šteingbergu, kurš tur runāja pa telefōnu, apgriezāmies un skrējām pretējā virzienā, bet tad kkādā gaitenī tomēr uzskrējām tam pašam ivaram gandrīz virsū, atkal apgriezāmies un ieskrējām kkādā stiklasienā, tad es smējos, apgūlos uz zemes un teicu - te spīd saule, tātad, mēs tagad jau būtu beigtas! game over. bet tad viena meitene tur, kas laikam bija vampīrs, teica man, ka tā nebūtu, jo caur stiklu saule nestrādā :D nu, un tad es vēl atceros kkādu kadrus ar daudziem dažādu izmēru (atkarībā no tā, cik daudz ēdis) vampīriem kaut kādā zeltainā istabā, kur viņi gulēja smaidīgi uz lielas līķu kaudzes, un vienam no tiem, vislielākajam, bija uz sejas apmēram bārdas vietā tādas zelta zvīņas
nošķaudīties