ES SAPNĪ GATAVOJU POPKORNU!!!!!! un ļoti daudz, un tagad man gribas popkornu >< puff

vēl vienā sapnī tētis bija kaut kāda konkursa ietvaros uzzinājis dažādu milzīgu, eksotisku augu cenas un iegādājies no katra pa pieciem un tie stāvēja kaut kādā mūsu pagalmā/dzīvoklī, aizņemot ļoti daudz vietas, un mēs abi ar tēti šausmīgi par to jūsmojām
kā arī manam ledusskapim bija atsevišķs "dāvanu nodalījums", kurā bija ļoti daudz dažādu saldētu produktu, no sākuma es domāju, ka no divām "gift packs" es varu no katras paņemt tikai vienu lietu, bet tad sapratu, ka tas viss ir man un biju ļoti sajūsmināta
un tam bija arī slepens nodalījums, kurā glabājās dažādas mazas pudelītes ar nosaukumiem, ko es īsti nevarēju ne salasīt, ne saprast, kas varēja būt medikamenti
tas viss bija ārkārtīgi iepriecinoši bet tad mamma man sāka stāstīt kaut kādus šausmu stāstus par nelaimes gadījumu ar caurumu zemē un grūsnu kuci, un es saku raudāt, teicu, ka negribu dzirdēt par mirušiem kucēniem un skrēju caur mūsu kaut kādu milzīgo dzīvokli uz istabu, kura bija tieši kā mana un brāļa istaba pirms daudziem gadiem, ar mūsu divstāvu gultu un tā, ielīdu savā gultā un tur jau priekšā bija mammas tagadējais milzkaķis borgijs un kaut kāds random suns, levrete, bet tas mani pat neizbrīnīja
tā nu es tur gulēju un raudāju, tas arī viss

Perhaps the most poignant expression of the pervesiveness of the culture of terror was the comment made to me by a 13-year-old boy in the course of an otherwise innocuous conversation about how his mother's pregnancy was going. He told me he hoped his mother would give birth to a boy “because girls are too easy to rape” (Bourgois, 1989)

Words can relay nice
They can cut you open
And then the silence surrounds you and haunts you