šodien nonācu pie dažādiem secinājumiem. viens - es droši vien nevarētu veikt tādu pētījumu fitnesa klubā, vispirms man gribētos interviju laikā izkliegt kaut kādus pret-soc-fit-normu saukļus un sākt skraidīt ar plakātiem real women have curves, pēc tam es aiziet mājās un droši vien, klausoties intervijas vēlreiz, sāktu raudāt un taisīt presītes, kamēr man fucking pārplīstu vēderplēve, jo everyone else probably knows better

vēl viens secinājums, man ļoti vajag domu lasīšanas prasmi, es gribu zināt, kas cilvēkiem ir galvās, kad viņi intensely skatās uz mani pēc tam, kad es esmu pateikusi kaut ko tādu kā "ziniet, ir tās suņu svilpītes, kuras dzird tikai suņi, nu, mums vajadzētu tādas īpašās sonōrus klavieres, kuras dzird tikai sonōrus biedri un neviens cits" es nevaru saprast, vai tas ir tu-esi-pilnīgi-traka-un-stulba skatiens vai arī tas ir hah-funny skatiens vai arī tas ir i-didn't-really-hear-what-you-said-but-will-pretend-i-got-the-joke-anyways skatiens vai arī tas ir the-fact-that-you-said-something-like-this-gives-me-a-reason-to-catch-your-eye-and-make-it-feel-like-a-little-bit-of-communication skatiens vai kas, tāpēc ka tad varbūt man nebūtu ļoti uzskatāmi jānovēršas, tas ir kaut kā mazliet apkaunojoši, man patīk the staring game where you freak the other player out or make them cry or something, something

kopumā jau neslikta diena. visādas mazas veiksmītes un arī nē.

ā, vēl, kamēr braucu mājās, vienā brīdī sāku domāt visādas lietas uz burta "s", kas man patīk. for no good reason. here are some -

skraidīt
skatīties
smukas lietas
smieties
sulas
sprādzieniņi
spulgacis
sekss
sievietes
smaidīt
spurains
spāres
sienāži
spurgt
smaidīt
smaržas (bet nevis kā parfimērija, bet kā "kā kaut kas smaržo")
struktūras
spalvaini vīrieši (nuuu, kaut kādu normu ietvaros, bet jā.)
sasaistīt
salauztas lietas
skrāpējieni
skūpstīties
smadzenes
spējas
sasniegumi
skrituļslidas
spilventiņš (griķu)
soma (manējā un vēl dažas, bet ne somas in general)
saspiedieni
sastāvs
saudzēt
skirmish
spēles
sardeles
spārni
suņi
selerijas
smalki mati
smagums
smērēt drēbes
spuras
spilgti
saprast

labi, viss, šis galu galā ir tikai fragments

vēl ir tā, ka vienai meitenītei, kas dzīvo manā mājā, ir reāli kaitinošs mazs suns. jorkšīras terjers. viņš vienmēr, kad ierauga manu suni, vai, for that matter, laikam gandrīz dajebkādu citu suni izņemot savus kkādus "suņu draugus" sāk skaļi riet tādā smalkā balstiņā vispār neapstājoties un dara to sasodīti ilgi, viņš var bez apstājas pagalmā riet kaut kādu pusstundu, no kidding. arī tad, kad rējiena iemesls jau ir long gone. meitenītei ir draudzenes, viena no šīs mājas un tad arī no citām mājām, kurām arī ir suņi. parasti viņas tos piesien pagalmā pie nakts apgaismojuma stabiņa un pašas spēlējas rotaļlaukumā, kamēr tie tur sēž un rej (dažreiz nerej). viens sunītis ir šausmīgi mīlīgs, viņš ir vēl kucēns un viņš visbiežāk ir piesiets pie staba, bieži arī tad, kad citu suņu nav. viņš arī, ja pareizi saprotu, vairākas dienas bija pazudis, bet tad atradās. ja mani visu laiku sietu pie staba, es arī droši vien izplānotu bēgšanu. man liekas, maziem bērniem nevar uzticēt patstāvīgu suņu audzināšanu, no tā nekas labs nesanāk. manējais jau arī noteikti būtu izaudzis saprātīgāks, ja mana māte nosacīti neienīstu dzīvniekus (vismaz suni) un ja tēvam būtu bijis laiks un vēlēšanās kaut kā piekoriģēt deviņgadīgās manis sajūsmu un to, kas pēc tam palika pāri. vismaz suņu skolā būtu varējušas iet. bet tā nenotika, un man ir mazs, mīlīgs, vecs dumiķītis, kurš gandrīz nevienam no maniem draugiem nepatīk.

"having a child is like having your heart walking around exposed outside of your body" // a quote that was quoted here