jā, tātad, vakardienas pēcpusdiena un tam sekojošais bija reāli laikam labākā diena pēdējā pusgada laikā, es jutos tik labi for no good reason, varbūt saldējuma kokteilī no tējasnama bija kaut kādas vieliņas ieliktas, kas zin, kas zin, bet tas bija arī labākais saldējuma kokteilis in a, well, longlonglong time. pēc tam es jutos tik labi par sevi, visur bija zaļās gaismas, es tik skaisti dziedāju, ka pilnīgi būtu varējusi iet ielās cilvēkus valdzināt, pēc tam es izdomāju doties pekās, un pa ceļam, riskējot nokavēt vilcienu, nopirku maijpuķītes no tantes tunelī, viņa prasīja 50 santīmus, bet es iedevu latu, man arī bija jāsteidzās, man liekas, viņa palika priecīga, un tad vilcienā es sarunāju satikties ar ilzi trešdien, un tad man liekas dīķī bija praktiski visa kulminācija, es jutos kā fucking queen of my world, viss tik skaisti un man vienalga, ka es varbūt tajā tāpēc neiederos

man ir arī dažas atklāsmes un tā, bet to vēlāk.

skatīšos ķīļa runiņu (kuru varbūt esmu jau redzejusi, bet tas nekas), ēdot virtuļu atliekas.
es nezinu, es gribu, lai šī smieklīgā pašpietiekamības ilūzija, kas pastāv nu jau daudzas stundas, vēl kādu brīdi nebeidzas, vismaz līdz kursadarba aizstāvēšanai, tas tad noderētu, es varētu uzlikt savu jēzus-apjoma-harisma stance un vienkārši nogāzt visus no kājām ar kaut kādu iluzōru sheer lieliskumu, zinu, ka tā nenotiks, but a girl can dream, right?

tikko ļoti spontāni nopirku biļetes uz vestarda šimkus koncertu tieši dienu pēc paša pēdējākā dedlaina. damn, es zinu, kā sevi atalgot, haha. un tas ir tik smieklīgi, ka tajās reizēs, kad es laicīgi zinu par koncerta eksistenci, vienmēr tad, kad tieku līdz biļešu pirkšanai, visas jau ir izpirktas. par šito koncertu es uzzināju tikko, uzreiz nolēmu, ka tā ir laba ideja, un iztērēju pusi no kontā esošās naudas, un esmu ļoti apmierināta. es vedu ģimeni kultūru baudīt, bļe. :D