man ļoti gribas tādu brutalitātes apziņu sevī.
es apzinos, ka tas ir galīgi nesievišķīgi, bet dažreiz man tik ļoti, ļoti gribas justies tā, ka es varētu, piemēram, iedauzīt vidējam aritmētiskajam vīrietim degunu galvaskausā vai kaut ko tamlīdzīgu. neizmantojot ķieģeli. nu, fiziski justies, jo morāli man, kā redzams, ar šādu domu problēmu nav. un, nē, vidējais aritmētiskais vīrietis nav konkrēta persōna, es nevienu neienīstu.

arlabunakti, pasaule, es esmu maigs un piemīlīgs radījums, bet pa miegam, cerams, kārtīgi izkaušos.