ŠŅŪŪŪŪŪŪK, šis apgalvo, ka mēs sevi redzam smukākus, nekā patiesībā esam - kas liek man aizdomāties, HOW HORRIBLY UGLY am i really, then?!?!
viņi saka tā: the person we see reflected in the mirror is not the reality of what we look like - it's warped by our brain to make us hotter. This is one of the reasons people claim not to be photogenic or say they hate pictures of themselves. Yeah, right, it's the camera.
eh. paldies, cracked, tagad es patiešām iegādāšos parandžu. vai vismaz papīra turzu, ko uzmaukt galvā.

no sapņiem atceros, ka tur figurēja mans brālēns, kurš lēja alu klāt kaut kādiem ēdieniem, kurus es gatavoju uz plīts, no kuriem viens, manuprāt, bija zupa

vispār pēdējā laikā sapņos arvien biežāk parādās kaut kādas dažādu iemeslu dēļ visai nereālistiskas, bet ikdienas situācijas. nu tur, es taisu ēst (puslīdz parastus, vienkāršus ēdienus) ar kaut kādiem cilvēkiem (-nereālistiskā daļa, jo tie, piemēram, ir kkādi tur galīgi neiederīgi), vai arī eju pastaigāties (pa parastām, ierastām vietām) un satieku kaut kādus cilvēkus (-nereālistiskā daļa, jo tie, piemēram, ir kkādi tur galīgi neiederīgi) utt.

šorīt mani pamodināja telefōna zvans no sievietes, kura man zvanīja firmas kirby (ja pareizi sapratu) uzdevumā, un gribēja nākt pie manis par brīvu 40minūtes tīrīt man kaut kādu mīksto mēbeli, ar vienīgo noteikumu, ka visai ģimenei jābūt tur un jāizsaka savs vērtējums. es teicu, ka mēs vairs nedzīvojam kopā, tad viņa teica, ka tad man kā saimniecei jābūt mājās un jāizsaka savs vērtējums, vai es varētu būt mājās kaut kad laikā no pieciem līdz astoņiem, nekādu saistību, nekas nav jāpērk, viss ar brīvu, atnāks uz manu mājokli (neizklausās aizdomīgi, ne? atsūtīs kkādu lielu muscle man, kurš mani piekaus un nozags visas manas mīkstās mēbeles, tpu, vērtslietas), tad es prasīju, par kuru mājokli ir runa, viņa teica - ozolciema iela, es teicu, es tur vairs nedzīvoju, viņa prasīja, bet jūs taču dzīvojat rīgā? un te nu es ar savu miegaino prātu neattapos, ka vajadzēja teikt - nē, īrijā, vai - nē, skrudalienas ciemā daugavpils novadā, kaut ko tādu, bet nē, es teicu, ka nu, jā, dzīvoju, tad viņa prasīja man adresi un es sāku smieties un teicu, ka neesmu nemaz izlēmusi, vai došu viņiem pozitīvu atbildi (jo nu, izklausās jau tomēr vilinoši, ka kāds atnāk, un 40 min ņemas tīrīt manu māju, lai gan man ir tikai viena pieklājīga mīkstā mēbele) bet tad mani pārņēma nīgrums par to, ka esmu pamodināta no sapņa, kur bija kaut kas ļoti foršs, kā arī bažas par to, vai viņi negrib mani slepeni nogalināt vai vismaz kaut kā citādi nodarīt man ļaunu, un es teicu uz redzēšanos un beidzu sarunu

"Uzmanību! Vienkāršākais veids, kā izvairīties no noberzumiem, skrienot garās distances, ir apsmērēt ķermeņa un apģērba saskares vietas ar vazelīnu, kas nopērkams jebkurā aptiekā. Vazelīnu ieteicams uzsmērēt, piemēram, vīriešiem uz krūtīm, lai izvairītos no krūšu galu noberzēšanas. Līdzīgi varat parūpēties par citām neaizsargātām ķermeņa daļām. "

awwww yeah, visiem vajadzētu savas neaizsargātās ķermeņa daļas (hmm, seju arī? nekas jau viņu tā īpaši nesargā.. :D ) apsmērēt ar vazelīnu, iedomājieties, cik jauki tas būtu, piemēram, piebāztā sabiedriskajā transportā, cik viegli varētu viņā ieslīdēt un tad atkal izšļūkt ārā, slidinoties gar savazelīnētajiem pasažieriem

un vēl!
es esmu atradusi savu šī pavasara top dzērienu - karlīnes tīrkultūra!!! tas ir vienkārši OMFG episks dzēriens, tas ir kā kefīrs, tikai labāk, tas ir no īstām govīm un akmansdievs, cik garšīgi, visiem iesaku, prasiet karlīnei tīrkultūru, ņamm.

un interesantio ir tas, ka tad, kad tapa nesenais ieraksts ar nosaukumu "tīrkultūra", es karlīnes tīrkultūru pat nebiju pagaršojusi un pat nezināju, ka man radīsies šāda iespēja (nu, to pagaršot)
so, take that, i'm a psychic