es domāju, tagad būtu tik interesanti satikt piecpadsmitgadīgo sevi
tas ir savādi, ka, protams, protams, ir tās lietas, kas ir tik neiedomājami ļoti mainījušās (thank god!!), bet tas jau viss ir pašsaprotami, tas, kas mani sajūsmina, ir, ka man tomēr bija taisnība, ka ir lietas, kas paliek. praktiski nemainīgas. tas ir brīnišķīgi, ka ir gan viens, gan otrs. ka ir attīstība un stabilitāte. es ceru, ka pēc desmit gadiem es varēšu lasīt kaut kādus cibierakstus un domāt kaut ko līdzīgu.