cukursēne
22 March 2011 @ 03:16 am
haaaaey!  
es biju totāli aizmirsusi to smieklīgo sajūtu, kad tu nakts vidū, kad esi pabeidzis kaut ko Lielu un (khem, nosacīti) varenu, pēkšņi uzzini, ka ir jādara vēl kaut kas
bet tagad man pat miegs vairs īpaši nenāk, un tāpēc - feminisms, es jau nāku, yeaaaaaah! ha. hahaha.
 
 
cukursēne
22 March 2011 @ 04:19 am
ķermeņa un prāta dihotōmija  
mazā nāriņa iemainīja kājas pret balsi
man nebūtu iebildumu darīt otrādi un iztikt bez ķermeņa, vismaz uz kādu laiku
planēt apkārt kā tādai migliņai un biedēt cilvēkus random brīžos dziedot piemērotas dziesmas
tikai diez, vai es tad varētu spaidīt taustiņus (hah, gandrīz sanāca "faustiņus", hāhahā)
 
 
cukursēne
22 March 2011 @ 08:41 pm
it's a beautiful day  
rīts sākās diezgan skarbi, pēc gulētas apmēram pusotras stundas, bet viss, kas notika pēc tam, bija lieliski, izcili, brīnišķīgi. nu, lielākoties.
vispirms, vedot suni, izrādījās, ka beidzot ir salabots lifta vadības panelis pirmajā stāvā. pēc tam man nez kāpēc ienāca prātā, ka vajag ne tikai skaļi, skaļi uzlikt skanēt beirut, bet arī pagriezties ap savu asi - mazmiega efekts nodrošināja brīnišķīgu visa-pasaule-tik-forši-griežas efektu. pēc tam biogrāfiskajās metōdēs lekcijas sākumu mazliet nokavēju ne tikai es, bet arī pasniedzēja baiba bela, kā rezultātā es neko nenokavēju. un mēs skatījāmies filmu ar vairākiem dzīvesstāstiem par karu, un tas bija lieliski. starp lekciju un filmu es ēdu salātus, karstmaizi un šokolādes kūku, kas bija absolūta bauda, un, kamēr es ēdu, pie manis atnāca ilze un teica, ka dos man intervijas, ko transkribēt - kas nozīmē funfunfun!un iespēja dzirdēt, kā cilvēkus intervē aivita putniņa, kas nozīmē, ka tur būs daudz vērtīgu hintu, ko atzīmēt. tad man bija laiks līdz LMA dizaineru ideju darbnīcai, un pa to es paspēju izpildīt arī radniecības mājasdarbu. pēc tam es, jūsmodama par vēju, devos uz mākslasakadēmiju, kur notika smieklīgs seminārnorises vietas meklēšanas process - neviens no durvjatbildīgajiem un dažiem garāmejošiem studentiem neko nezināja, un, sniedzot tiem informāciju, ka pasākums ir dizaineru organizēts, neviens neiedomājās norādīt uz dizaina nodaļas pusi un paziņoja, ka droši vien jāiet citur. taču tad ar lielu piepūli un uzjautrinājumu ar mesijas palīdzību izdevās uzzināt, kur apmēram var iet, kā arī sanāca sastapt izpalīdzīgu jaunieti zaļā jakā (! ^^ ), kurš pavadīja līdz pat atrisinājumam. nu lūk. ideju darbnīcas seminārs vispār arī bija bauda - smiekli un asaras par bāriņtiesas pārstāvi, kurš mēģināja apgalvot, ka spēj izvērtēt, kā sieviete jūtas pēc dzemdībām, un vispār izteica visādus kategōriskus un diezgan debīlus spriedumus; glīti puiši; grupudarbs. un pēc tam es devos pakaļ dekartam, un izrādījās, ka tas bija salabots pilnībā, ne tikai tā nabaga riepa, bet arī pedālis! un tas viss tikai par 13ls. tāpēc es mājās braucu ar visiem iespējamajiem līkumiem. gar krastmalu, tad pāri akmens tiltam, zili ledi un ūdens, ai, un visādas gaismiņas, un bibliotēka, un vējš! atklāju, ka vienības gatve vietām sastāv no tādas dubļužampas, ka tur ne tikai ar riteni nevar izbraukt, bet, no riteņa nokāpjot, iegrimst līdz pat zoļumalai - man tagad ir melni dubļainas kedas, kuras tūliņ izmazgāšu un nolikšu uz vannasistabas grīdas žāvēties ^^
un, kad es beidzot biju atbraukusi, es vēl jo vairāk spēju novērtēt faktu, ka liftapoga ir salabota (alelūja! jo ar datōru plecā riteni celt sanāk kaut kādā šķībi nepareizā leņķī, man ir aizdomas, ka tas varētu mani deformēt, haha), kā arī izrādījās, ka dekarts perfekti ietilpst liftā un nav pat jāceļ stāvus. tad es izvedot suni aizgāju uz veikalu, un nolēmu, ka esmu sajūsmā par sevi, un tāpēc ne tikai nopirku zvēriem barību, bet arī sev vīnogas. un vīnu, hahā.
un tagad būs tā, es izmazgāšu kedas un pēc tam ēdīšu vīnogas, dzeršu glāzi vīna un lasīšu par čakrām, jo tas ir mājasdarbs biōenerģētikā uz rītdienu. iespējams, es izpildīšu vēl kādu mājasdarbu, jo tas taču ir forši.
es jūtos brīnišķīgi, brīnišķīgi, brīnišķīgi. pasaule ir skaista, un es esmu sajūsmā, ka viss tas/šis eksistē, un es to varu piedzīvot.