šodien sapnī mani nošāva, kaut kāds svešs vīrietis iešāva man galvā, kamēr es runājos ar kādu sievieti. man šķiet, viņš gribēja nošaut to sievieti, nevis mani.
kad man iešāva galvā, es sajutu, kā daļa no tās pašķīst, nokritu zemē un nobrīnījos, ka es vēl kaut ko jūtu, sabijos, ka tūlīt šausmīgi sāpēs, bet tad atgādināju sev, ka, pat ja tā, tas taču nekas, jo tūlīt beigsies. es dzirdēju/jutu, kā mana sirds sāka sisties neregulāri arvien lēnāk, jutu tādu jocīgu pulsāciju all over my body, bet nekas nesāpēja, un es nodomāju kaut ko tādu kā "brīnišķīga, brīnišķīga nāve, žēl tikai, ka neviens no tiem, kas paliek dzīvi, neuzzinās, ka viss taču bija tik labi un vienkārši"