vispār man šonakt bija tik daudz sapņu kā sen nav bijis, daļa no tiem briesmīgi, ieskaitot vienu, kura detaļas es, paldies dievam, neatceros, bet zinu, ka pamodos asaraina un kliegdama, bet viens no tiem, savukārt, bija vienkārši lielisks -
uz skolu pie mums bija atnācis aivars eipurs un lasīja dzejoļus, un tas bija brīnišķīgi! man tik ļoti patika, ka es brīžiem dīdījos savā krēslā aiz sajūsmas, bet tad vienā brīdī viņš beidza lasīt un teica, ka nu jau būs gana, un es teicu - kā tad tā, vai tiešām laiks iet tik ātri?! un tad viņš teica, lai visi, kas te ir, katrs lasa vienu dzejolīti, savu mīļāko, un sāka no otras kabineta puses, un tur mani kursabiedri no visādiem blociņiem, grāmatām un avīzēm katrs lasīja pa pantiņam, un man tas šķita tik jauki, un es atceros, ka tad, kad evelīna kaut ko nolasīja, bija jāsāk lasīt mūsu rindai, un es jau biju no nezkurienes izvilkusi kkādu grāmatu, bet tad eipurs teica, ka nu jau pietiks un lai visi iet prom. visi gāja prom un es biju bēdīga un nekur negāju, un tad viņš ar to savu priecīgo izteiksmi man saka - nu kāpēc tu šodien esi tik enerģizēta, galīgi nevaru tev pieslēgties! kas par lietu?! tad es saritinājos uz galda un izlikos aizmigusi, un kļuvu mierīga, un viņš teica ka tā jau ir labāk. un teica, ka šitie mani skolasbiedri esot pametuši viņam gan dažas idejas, ko skatīties, bet vislabākās filmas jau tomēr ir animes. un tad viņš man uzdāvināja dvd filmu, kuras nosaukums bija kaut kas par medu, neatceros diemžēl precīzi, un kurai uz vāka attēlots gendalfs, tam blakus milzīga smaila burvju cepure (mazliet lielāka par gendalfu) un vēl viens kaut kāds burvis. es smējos un teicu, diez ko par šito teiktu freids, un eipurs arī smējās un mums bija ļoti jautri. tad man bija jāiet prom, un es uzzināju, ka viņš patiesībā ir slimnīcā, un es esmu te atnākusi ciemos, bet zināju, ka sameklēšu kādu labu animi un nākšu vēl.
otrs sapnis gan nebija tik jauks, bet toties ārkārtīgi interesants - tajā es biju alsviķos un tur bija arī mana ģimene, un mana māte mani mēģināja iebarot ar kaut kādu cepumu erekcijas uzlabošanai, un es viņai saku - bet mammu, man nemaz nav locekļa, wtf? un viņa saka, nu, tas, ka tu nevari to dabūt augšā, jau nenozīmē, ka nav, un es paliku tik šausmīgi nikna un šokēta un teicu, kādu sūdu tu te runā, mammu, liec mani mierā, nejaucies manā dzīvē, vai tad nepietiek jau ar to, ka es tev eļļoju prezervatīvus?! (jēah, sapnī es patiešām kko tādu darīju, mērcēju tādus eļļā, don't ask me why, no idea, māte tā lika)
bet nu viņa neatstājās un es izdomāju, ka izlikšos, ka eju uz veikalu, un patiesībā aizbraukšu prom pavisam uz neatgriešanos no šitās trakomājas. bet, kad es izgāju no mājas, pagalmā mežonīgā ātrumā iebrāzās balts mikriņš, knapi nobremzēja un kkur noparkojās aiz šķūņa, tad vēl viens un vēl viens, abi iebrauca krūmos aiz mājas stūra, un viens iegāzās tieši dīķī, tā, ka šļakatas kkādu 6m augstumā uzšļācās - tie, kas šitā atbrauca, bija ģimene no ūķamājas, kurus es nepazīstu, bet zinu, kuriem ir trīs dēli un viena meita un zaļš busiņš īstajā dzīvē. sapnī viņi visi bija kkādi riteņbraucēji. es iepauzēju uz mirkli, lai pārliecinātos, ka viņiem visiem viss ok, un tad gāju lejā pa kalniņu uz ceļu. tur pie meža ganījās milzīgs bars pāvu, un man tas nemaz nelikās dīvaini - tie bija ļoti skaisti un lieli, un es pastiepu roku un viens no viņiem nāca to paostīt (no idea how that works, lol), un tad es viņu varēju paglaudīt un tas bija jauki. bet tā kā es biju izlēmusi doties prom, es gāju, un satiku kkādus divus cilvēkus uz velosipēdiem, sievieti un vīrieti, un tad man aiz muguras parādījās jaunākais no kaimiņu dēliem, un pēkšņi man arī bija ritenis, gan tāds totāli debīls, šausmīgi augsts un ar šķībiem turekļiem stūrei. tā sieviete gribēja kaimiņu izaicināt uz kautkādu riteņtriku sacensību, būdama tāda acīmredzami augstās domās par sevi, bet es teicu - ahh, nē, viņš ir izcils riteņbraucējs, neapkauno sevi! tā sieviete palēčās ar savu riteni, tas kaimiņš ar platu smaidu to pašu, bet piezemējās ne ļoti veikli, bet tas bija tikai meža ceļa dēļ - tad mēs uzbraucām uz šosejas un es zināju, ka nu ar to meiteni ir cauri. vīrietis, kas bija ar viņu, prasīja man, kā es pazīstu to puisi un kā es zinu, ka viņš ir baigais riteņtriku meistars, un es izstāstīju, ka mēs pilsētā bijām kaimiņi, un ka šitas ir kkāds viņu vecais ritenis, ar kuru man jābrauc, un ka tas ir sasodīti šķībs sūds, un stāstīju par to, kā viņam ir vēl daudz brāļu un māsa, un tad es nokritu no tā riteņa, jo vislaik jau biju nestabila ļoti, un krītot es kliedzu - I FUCKING HATE THIS FAMILIY!!! un ar to arī viss beidzās.
uz skolu pie mums bija atnācis aivars eipurs un lasīja dzejoļus, un tas bija brīnišķīgi! man tik ļoti patika, ka es brīžiem dīdījos savā krēslā aiz sajūsmas, bet tad vienā brīdī viņš beidza lasīt un teica, ka nu jau būs gana, un es teicu - kā tad tā, vai tiešām laiks iet tik ātri?! un tad viņš teica, lai visi, kas te ir, katrs lasa vienu dzejolīti, savu mīļāko, un sāka no otras kabineta puses, un tur mani kursabiedri no visādiem blociņiem, grāmatām un avīzēm katrs lasīja pa pantiņam, un man tas šķita tik jauki, un es atceros, ka tad, kad evelīna kaut ko nolasīja, bija jāsāk lasīt mūsu rindai, un es jau biju no nezkurienes izvilkusi kkādu grāmatu, bet tad eipurs teica, ka nu jau pietiks un lai visi iet prom. visi gāja prom un es biju bēdīga un nekur negāju, un tad viņš ar to savu priecīgo izteiksmi man saka - nu kāpēc tu šodien esi tik enerģizēta, galīgi nevaru tev pieslēgties! kas par lietu?! tad es saritinājos uz galda un izlikos aizmigusi, un kļuvu mierīga, un viņš teica ka tā jau ir labāk. un teica, ka šitie mani skolasbiedri esot pametuši viņam gan dažas idejas, ko skatīties, bet vislabākās filmas jau tomēr ir animes. un tad viņš man uzdāvināja dvd filmu, kuras nosaukums bija kaut kas par medu, neatceros diemžēl precīzi, un kurai uz vāka attēlots gendalfs, tam blakus milzīga smaila burvju cepure (mazliet lielāka par gendalfu) un vēl viens kaut kāds burvis. es smējos un teicu, diez ko par šito teiktu freids, un eipurs arī smējās un mums bija ļoti jautri. tad man bija jāiet prom, un es uzzināju, ka viņš patiesībā ir slimnīcā, un es esmu te atnākusi ciemos, bet zināju, ka sameklēšu kādu labu animi un nākšu vēl.
otrs sapnis gan nebija tik jauks, bet toties ārkārtīgi interesants - tajā es biju alsviķos un tur bija arī mana ģimene, un mana māte mani mēģināja iebarot ar kaut kādu cepumu erekcijas uzlabošanai, un es viņai saku - bet mammu, man nemaz nav locekļa, wtf? un viņa saka, nu, tas, ka tu nevari to dabūt augšā, jau nenozīmē, ka nav, un es paliku tik šausmīgi nikna un šokēta un teicu, kādu sūdu tu te runā, mammu, liec mani mierā, nejaucies manā dzīvē, vai tad nepietiek jau ar to, ka es tev eļļoju prezervatīvus?! (jēah, sapnī es patiešām kko tādu darīju, mērcēju tādus eļļā, don't ask me why, no idea, māte tā lika)
bet nu viņa neatstājās un es izdomāju, ka izlikšos, ka eju uz veikalu, un patiesībā aizbraukšu prom pavisam uz neatgriešanos no šitās trakomājas. bet, kad es izgāju no mājas, pagalmā mežonīgā ātrumā iebrāzās balts mikriņš, knapi nobremzēja un kkur noparkojās aiz šķūņa, tad vēl viens un vēl viens, abi iebrauca krūmos aiz mājas stūra, un viens iegāzās tieši dīķī, tā, ka šļakatas kkādu 6m augstumā uzšļācās - tie, kas šitā atbrauca, bija ģimene no ūķamājas, kurus es nepazīstu, bet zinu, kuriem ir trīs dēli un viena meita un zaļš busiņš īstajā dzīvē. sapnī viņi visi bija kkādi riteņbraucēji. es iepauzēju uz mirkli, lai pārliecinātos, ka viņiem visiem viss ok, un tad gāju lejā pa kalniņu uz ceļu. tur pie meža ganījās milzīgs bars pāvu, un man tas nemaz nelikās dīvaini - tie bija ļoti skaisti un lieli, un es pastiepu roku un viens no viņiem nāca to paostīt (no idea how that works, lol), un tad es viņu varēju paglaudīt un tas bija jauki. bet tā kā es biju izlēmusi doties prom, es gāju, un satiku kkādus divus cilvēkus uz velosipēdiem, sievieti un vīrieti, un tad man aiz muguras parādījās jaunākais no kaimiņu dēliem, un pēkšņi man arī bija ritenis, gan tāds totāli debīls, šausmīgi augsts un ar šķībiem turekļiem stūrei. tā sieviete gribēja kaimiņu izaicināt uz kautkādu riteņtriku sacensību, būdama tāda acīmredzami augstās domās par sevi, bet es teicu - ahh, nē, viņš ir izcils riteņbraucējs, neapkauno sevi! tā sieviete palēčās ar savu riteni, tas kaimiņš ar platu smaidu to pašu, bet piezemējās ne ļoti veikli, bet tas bija tikai meža ceļa dēļ - tad mēs uzbraucām uz šosejas un es zināju, ka nu ar to meiteni ir cauri. vīrietis, kas bija ar viņu, prasīja man, kā es pazīstu to puisi un kā es zinu, ka viņš ir baigais riteņtriku meistars, un es izstāstīju, ka mēs pilsētā bijām kaimiņi, un ka šitas ir kkāds viņu vecais ritenis, ar kuru man jābrauc, un ka tas ir sasodīti šķībs sūds, un stāstīju par to, kā viņam ir vēl daudz brāļu un māsa, un tad es nokritu no tā riteņa, jo vislaik jau biju nestabila ļoti, un krītot es kliedzu - I FUCKING HATE THIS FAMILIY!!! un ar to arī viss beidzās.
piešņauktā salvete | nošķaudīties