sapņoju, ka guļu ar silikona seksa lelli kā rotaļu lācīti, iespiedusi galvu tās krūtīs.

pirms tam sapnī biju ciemos pie remedia (kuras mājas gan bija akurāt kā IM kolēģes māja Jaunciemā(vai Garciemā, es neatšķiru tos vietu nosaukumus)) un nekādi nespēju aiziet uz transportu, jo visu laiku kaut ko aizmirsu - uzvilkt kurpes, panemt savu somu. viņai pa mājām skraidīja īsts zaķis, tādā strīpaini pelēcīgā krāsā, kā bieži vien ir ielu kaķi - stāstīja, kā paši audzējuši un dresējuši. bet man bija jātiek uz to pieturu, jo jābrauc uz RV1.ģ, kur kaut kāpēc biju apņēmusies strādāt. ierados kabinetā, un tur man uz galda stāvēja 5 sarkanas metāla cepumu kastes (kāda man viena ir realitātē, nēsāju tajā apkārt kūciņas, cepumus, pusdienas utml), kuras skolēni, kurus sapņa nākotnē mācīšu, izpildījuši kādu iepriekšējās skolotājas uzdevumu. vienā bija dažādi sarkani sīkumi un briļļu rāmis, man tas skita tik aizkustinoši, kā var atdot skolotājam savas brilles, citā atkal bija mazi veidojumi no Lego, citā tamborētas puķes, gandrīz viss sarkano krāsu spektrā. šķirstīju mazu bukletu, kas bija paredzēts man kā palīgresurss, tur daudz bilžu, kurās safočētas ozolzīles un čiekuri, un lapas, visādi uzdevumi par dabas materiāliem, domāju, kas tas par sūdu, vidusskolēniem jau vajadzētu kaut ko sarežģītāku. un tad man bija jāpiedalās kaut kādā milzīgā uzvedumā, par ko laikam atbildīga skola, es neko nezināju, bet kāpu uz skatuves kā atbalsta personāls jebkurā gadījumā, uznāca kaut kādi bērni, diezgan iespaidīgi dejoja, man tos pēc tam kopā ar pasākuma vadītājiem vajadzēja paņemt aiz rokas, nostāties garā rindā un paklanīties. kādam no tiem bērniem bija plakāts, kurā bija uz mata tāds attēls, kā tajā bukletā, pasākuma vadītāji gribēja to parādīt kamerās, bet prožektoru gaisma kā neslēdzās, tā neslēdzās iekšā, mēs visi stāvējām skatuves priekšā ar paceltām sadotām rokām, un neviens nenofilmēja plakātu. tad sākās dziedāšanas daļa, tas bija kaut kāds mūzikls vai rokopera, izrādās. pirmā soliste bija lieliska, bet otrā uznāca uz skatuves tkreklā un šortos, un nezināja tekstu, paņēma kaut kādu žurnālu no rekvizītiem, lasīja tekstu it kā no tā, bet arī putrojās, es stāvēju, skatījos uz arēna Rīga izmēra pilno skatītāju zāli un domāju - kas tas par neprofesionālismu, labi, ka esmu tikai nemanāms stage-hand skatuves malā, tumsiņā.

vēl pirms tam, pirms pamodos galīgi satrūkusies nakts vidū, sapņoju, ka biju kaut kādā dīvainā vasaras nometnē, atceros, ka bija kaut kādi ļoti disturbing uzdevumi jāveic, bet nu jau vairs neatceros, kādi.