pirmā nakts pārlaista mājās d.pakavā. tik priecīga gulētiešana un tik priecīga mošanās. cepeškrāsns iemēģināta, uzsildot picu, rezultāts debešķīgs, bet var jau būt, ka tas ir tīri ražotāja doktor oetker nopelns. pirmais alus-gultā izdzerts. pirmās brokastis ar skrūvgriezi kā vienīgo ēdamrīku apēstas (un tā vispār bija pirmā reize visā manā mūžā, kad es ēdu ar skrūvgriezi, haha).
tagad jānopērk putekļusūcējs un ledusskapis, un pēc tam pamazām jāatgriežas parastajā dzīvē (kura tomēr tagad šķiet citāda - pilnīgi uzreiz tik daudz vairāk enerģijas! iespējams,gulta ūķī patiešām bija uz kkādas āderes..?) un jāuzraksta pāris ekonōmikas antropolōģijas esejas.
murr, un šodien ceru pārnest arī kaķus, tikai viņu man tur vēl trūkst. ēdientrauciņi gan jau nolikti, bet vakar abi zvēri bija tādā šokā par pazudušajām mēbelēm, ka atteicās jebkādā mērā sadarboties ar somu un ceļot.

fidlī, fidlā, fidrallalā!!!!

jūs nevarat pat iedomāties, kādus piedzīvojumus mums ar brāli vajadzēja pieredzēt, lai izdotos šeit iedarbināt datōru. jaunajās mājās, redz, izrādās, ir derīgi tikai tādi pagarinātāji ar caurumiem sānos, bet mans datōrs&monitōrs bija saķēdēti nesaraujamā saiknē kaut kādā ultravecā pagarinātājā, kuram, protams, caurumu nav un no kura, protams, ne monitōra, ne datōra vadu nevarēja dabūt ārā. un pagarinātājs, kuru man sadabūja brālis, arī īsti neatbilda prasībām, tāpēc mēs izdarījām tieši to, ko maziem bērniem elektrōfilmiņās rāda, ka nedrīkst darīt - izgriezām caurumus vajadzīgajās vietās tai gumijā. pārbaudot ar lampu viss strādāja nevainojami, dzirksteles nemeta, šķita, ka nu jau esam teju sasnieguši vēlamo rezultātu, kad izrādījās, ka mana doma "pielietosim krišjāņa vīrišķo spēku un viss būs ok" diemžēl neatbilst realitātei ar veco pagarinātāju. mēģinājām iesmērēt ziepes, bet tas nepalīdzēja. brālim izdevās ar mana kabatasnaža un viņa vīrišķā spēka palīdzību nolauzt pagarinātājam apakšu, atsedzot problēmas patieso cēloni - datōra un monitōra kontakdakšu metāla zari cieši iespīlēti tādos kā plastmasas, umm, cilindriņos, kas pieder pagarinātājam. pagarinātāja sadalīšana īsti nevedās, bija doma daudzīt ar āmuru pa zariem, lai tie tiktu ārā, bet doma, ka tas varētu deformēt kontaktdakšas tomēr bija spēcīgāka. brālim radās ideja izmantot fizikas zināšanas par temperatūras iedarbību uz dažādu vielu tilpumu - piepildīt veco pagarinātāju ar ūdeni un izlikt uz balkōna, bet aptuvenas aplēses atklāja faktu, ka būtu jānodrošina pagarinātāja stabila strāvēšana un ļoti reljefa-vadaina pamata uz apmēram divām stundām, kas šķita sarežģīti. un tad nejauša veiksme, brālim kārtējo reizi pielietojot brutālo vīrišķo spēku, parādīja mums ceļu - ieplaisāja metāla cilindriņa savinojums ar pašu pagarinātāja pamatni, un tad nu ar kabatasnazi cilindriņi tika rūpīgi atdalīti no pārējās pagarinātāja daļas, un, voila, te nu mēs esam, izdevās gan izraut vadus, gan ieslēgt datōru parastajā safemode, un arī internets attaisno manas cerības (lai gan 10m garais vads, ko nopirku, lai no modema guļamistabā aizvilktu netu līdz darbistabai tomēr izrādījās nedaudz par īsu, un tāpēc darbgalds atrodas nevis pie loga, kā plānots, bet pilnīgi tukšas istabas ~ vidū). vienvārdsakot, amatierpseidōelektriķu uzvara!

as for cats
viņi tika pārstiepti veiklā veidā (bez somām tas nebūtu bijis iespējams), magone jau šķiet attapusies no pirmējā šoka un ir paspējusi gan izmantot tualeti, gan sākt eksplōrot, kurpretī kanēlis, šķiet, ir pilnīgi satriekts, un sēž zem gultas ar platām acīm. tagad es iešu pievērst viņam uzmanību un cerēt, ka tas viņu iepriecinās un iedrošinās.

ā, un vēl kas.
man ir FUCKING AWESOME putekļusūcējs! tas ir mazs un kluss, un es jūtos kā stilīga mājsaimniece, rullējot ar to pa grīdu. lai dzīvo modernā tehnika un bezvadu putekļusūcēji.

vienvārdsakot, lieliska diena. kad brālis aizies uz mājām, es, iespējams, aziešu uz ūķi nošiept mazliet absinta no viņa pudeles, lai nosvinētu šos major panākumus, jo man ir šveppz tōniks un laims ^^

edit: nāh, tomēr neiešu pēc absinta. slinkums. lai gan, būs jāizved suns.......hmm. :D