ai, es tikko sapratu, kas no rīta bija jādara - jāiet uz latviešu valodu
freids ar mani lepotos
ja kaut ko negribi zināt - forget about it altogether
bet vispār man joprojām sāp labās kājas potītes aizmugurējā daļa, un, man šķiet, ir mazliet uzpampusi, salīdzinot ar otru kāju. tas ir interesanti, bet es ceru, ka drīz aizies projām.
vēl man šonakt bija vienkārši apburošs sapnis, kurā man bija antropolōģiski jāpēta (tā to tikai sauca, es vispār nesaprotu, kāds sakars) maza, tumša, sarkanīgi apgaismota telpa, kurā, izrādās, bija notikusi slepkavība, bet to es uzzināju tikai vēlāk. es tur biju ar savu suni, sēdēju uz grīdas, pārbīdīju kaut kādas kastes un jutos šausmīgi neomulīgi. mana pētījuma rezultāts bija tas, ka devos no turienes prom, un tad arī uzzināju, ka tur reiz kaut kas nogalēts. pēc tam es satiku karlīni, izrādījās, ka mana pētāmā telpa atrodas netālu no viņas, umm, mājām?nu, katrā ziņā, viņa veda mani tur ciemos, un tur bija gara zāle un apmākušās debesis un zaļš, un nonācām pie tādas kā pļaviņas, kur noritēja būvdarbi jaunajam šķūnim, un tas bija tiks skaists, no koka, protams, bet vēl nepabeigts, tikai stūros un šur tur pa malu perimetru ik pa kādu pusotru metru kāds vertikāls stab-dēlis, un tiem šaurākās malas bija apklātas ar kaut ko jocīgu, kam bija patīkami pieskarties, tākā koks, tākā sūna, nevarēju īsti noteikt, un tas bija skaists, raksti kā smadzeņu virsma vai kaut kas cits līdzīgs ar tādām liektām, rievainām formām. tur pie tā šķūņa es visai maniakāli glaudīju šīs dēļu malas un mēs sastapām vel vienu meiteni, un kaut kāpēc nonācām pēcāk kaut kādā istabā, dzērām alu, tad griezāmies riņķī, nu, tā, kad sadodas rokās un griežas, un kaut kādā veidā karlīnei izdevās panākt, ka es karājos gaisā pilnīgi paralēli zemei un griežos ļoti ātri. es sajūsmā spiedzu un tas bija forši, bet man bija seja pret zemi, un es manīju, ka griežos arvien zemāk un zemāk, mēģināju savilkties mazā čokuriņā, lai pēc iespējas mazāk gūtu damage un pēc iespējas mazāk sniegtu damage istabai (jo tā nebija ļoti liela un tajā bija visādas mantas), bet rezultātā tad, kad es nokritu zemē, bija kaut kādas dzinkš skaņas un es sasitos, un izrādījās, ka ir apgāztas divas alus pudeles, viena maziņa, mana, viena kaut kāda liela, tai svešajai meitenei, bet to viņa laikam bija pati šokā apgāzusi. visa grīda pludoja ar alu kādu 5 cm dziļumā, es fiksi grābu savu pudeli un mēģināju bloķēt ārātecējumu, dzerot, bet tikmēr varēja dzirdēt būkšķu un šķindoņu trokšņus ar nezināmu izcelsmi.
freids ar mani lepotos
ja kaut ko negribi zināt - forget about it altogether
bet vispār man joprojām sāp labās kājas potītes aizmugurējā daļa, un, man šķiet, ir mazliet uzpampusi, salīdzinot ar otru kāju. tas ir interesanti, bet es ceru, ka drīz aizies projām.
vēl man šonakt bija vienkārši apburošs sapnis, kurā man bija antropolōģiski jāpēta (tā to tikai sauca, es vispār nesaprotu, kāds sakars) maza, tumša, sarkanīgi apgaismota telpa, kurā, izrādās, bija notikusi slepkavība, bet to es uzzināju tikai vēlāk. es tur biju ar savu suni, sēdēju uz grīdas, pārbīdīju kaut kādas kastes un jutos šausmīgi neomulīgi. mana pētījuma rezultāts bija tas, ka devos no turienes prom, un tad arī uzzināju, ka tur reiz kaut kas nogalēts. pēc tam es satiku karlīni, izrādījās, ka mana pētāmā telpa atrodas netālu no viņas, umm, mājām?nu, katrā ziņā, viņa veda mani tur ciemos, un tur bija gara zāle un apmākušās debesis un zaļš, un nonācām pie tādas kā pļaviņas, kur noritēja būvdarbi jaunajam šķūnim, un tas bija tiks skaists, no koka, protams, bet vēl nepabeigts, tikai stūros un šur tur pa malu perimetru ik pa kādu pusotru metru kāds vertikāls stab-dēlis, un tiem šaurākās malas bija apklātas ar kaut ko jocīgu, kam bija patīkami pieskarties, tākā koks, tākā sūna, nevarēju īsti noteikt, un tas bija skaists, raksti kā smadzeņu virsma vai kaut kas cits līdzīgs ar tādām liektām, rievainām formām. tur pie tā šķūņa es visai maniakāli glaudīju šīs dēļu malas un mēs sastapām vel vienu meiteni, un kaut kāpēc nonācām pēcāk kaut kādā istabā, dzērām alu, tad griezāmies riņķī, nu, tā, kad sadodas rokās un griežas, un kaut kādā veidā karlīnei izdevās panākt, ka es karājos gaisā pilnīgi paralēli zemei un griežos ļoti ātri. es sajūsmā spiedzu un tas bija forši, bet man bija seja pret zemi, un es manīju, ka griežos arvien zemāk un zemāk, mēģināju savilkties mazā čokuriņā, lai pēc iespējas mazāk gūtu damage un pēc iespējas mazāk sniegtu damage istabai (jo tā nebija ļoti liela un tajā bija visādas mantas), bet rezultātā tad, kad es nokritu zemē, bija kaut kādas dzinkš skaņas un es sasitos, un izrādījās, ka ir apgāztas divas alus pudeles, viena maziņa, mana, viena kaut kāda liela, tai svešajai meitenei, bet to viņa laikam bija pati šokā apgāzusi. visa grīda pludoja ar alu kādu 5 cm dziļumā, es fiksi grābu savu pudeli un mēģināju bloķēt ārātecējumu, dzerot, bet tikmēr varēja dzirdēt būkšķu un šķindoņu trokšņus ar nezināmu izcelsmi.
nošķaudīties