un tagad pulkstens ir puspieci, un es esmu pamodusies, un jāsāk diena, tā savādi. un gulēt es arī īsti neparko negribētu
es sapnī kopā ar kādu citu meiteni biju kkāda eksorcistu komanda (slikts nosaukums, jo tur ne par sātanu, bet kko citu, bet labāk nevaru izdomāt) or sth un tad mēs mājs kāpņutelpā mēģinājām palīdzēt kādai sievietei, man viņa bija jātur, kamēr tā otra meitene kaut ko viņai tur darītu. sieviete bija tāda pelēka ar ziliem riņķiem zem acīm un visādi citādi izskatījās diezgan slikti, man šķiet, viņa jau bija mirusi, un tas ko mēs centāmies izdarīt, bija aizraidīt viņu, kur pienākas, nez. nu lūk, un tad tā sieviete pēkšņi sāka kko gārgt un kautkādā veidā ar savu elpojamgaisu mani totāli paralizēja un gaiss, ko viņa ieelpoja, nezkāpēc bij manējais, as in, izsūca gaisu no manām plaušām, es šausmīgi satraucos, bet nevarēju neko izdarīt, ne parunāt (jo viņa tak ņēma manu gaisu) ne viņu atgrūst, ne īsti labi pakustēties, mēģināju kkā signalizēt tai otrai meitenei, lai izmet to sievieti pa kāpņutelpas lodziņu or sth, un es redzēju, ka viņa saprot, ko es gribu, bet neko nedara (tagad sāk likties, varbūt viņa vnk arī bija sliktā). tad tā pelēkā sieviete atlaidās, un palika tāda ļurgana, izmetu viņu pa logu, bet sapratu (un tā otra meitene man laikam arī pateica), ka tagad tā esot atstājusi manī kko savu, sazinkastasbija, bet es sapratu, ka nu ir sūdi vagā, un prasīju tai savai pāriniecei, lai tad veic man kkādu tās lietas izdzīšanu, bet viņa atteicās un laikam aizskrēja projām
tad es ļoti nervōzi gāju pie sava tēva, kurš bija, for some reason, kkāds potion burvis, sēdēja ie tāda galda un taisīja visādas maģiskās dziras, un mēģināju stāstīt viņma, kas man vainas. no sākuma es nevarēju parunāt, tāpat kā tad, kad tā sieviete man tur sūca dvēseli ārā or whatnot (jo, keep in mind, tagad daļa tās bija manī un viņa šitādus jokus acīmredzami varēja izspēlēt) , bet tad man izdevās, es visu pastāstīju, tētis nogrozīja galvu, bet uztraisīja man kkādu potion zaļganā krāsā, kur ielika iekšā arī matus un vienu skropstu (mats vismaz viens bija manējais, par skropstu nezinu), un teica, lai izdzeru, ko es arī darīju, ar visiem matiem un whatnot, bet tad kāds manā prātā prasīja, vai es nebaidos no tentacle attack, un tad es gribēju teikt tētim, lai pasargā mani, kamēr tā lieta iedarbojas, bet tad kāds no aizmuigures viņam apgrieza sprandu, un mani izrubīja, un es sapratu, ka nu ir viss, i'm doomed.
pēc tam man bija sapnis, kur es biju vīrietis kkādā milzīgā lauku īpašumā un mēģināju pavest kkādu smalku sievieti, aiznesot viņai izžāvētus un salocītus viņas palagus un vispār esot ļoti neuzkrītoši draudzīgs un tāds viltīgs, pat izgāju no istabas, kad šī pārģērbās, laikam mani nodomi nemaz nebija ne tik ļauni, ne nopietni, haha. vispār šajā sapnī bija daudz staigāšanas apkārt pa skaistu dabu un runāšanās ar kkādu imaginary friend vai suni, es tā īsti neapratu. neatceros tikai detalizētu savus mērķus un rezultātus, tikai to, ka tur bija tā sieviete, es viņai visādi pakalpoju un mēs no kkurienes nācām ar vēl daudziem vīriešiem, kuri visi prasīja viņai, vai viņa brauks uz kkādu vietu, un es smējos un, kad tā sieviete brīnījās par jaunekļu entuziasmu, teicu, ka viņi, protams, visi gribētu braukt tik lielu gabalu divvientulībā ar viņu. bet man kautkā šķiet, ka tev trūkst kādas detaļas tajā, kas un kāpēc, es neatceros sapņa atslēgu. lai saprastu, ko šie mazie fragmenti īsti nozīmē.
es sapnī kopā ar kādu citu meiteni biju kkāda eksorcistu komanda (slikts nosaukums, jo tur ne par sātanu, bet kko citu, bet labāk nevaru izdomāt) or sth un tad mēs mājs kāpņutelpā mēģinājām palīdzēt kādai sievietei, man viņa bija jātur, kamēr tā otra meitene kaut ko viņai tur darītu. sieviete bija tāda pelēka ar ziliem riņķiem zem acīm un visādi citādi izskatījās diezgan slikti, man šķiet, viņa jau bija mirusi, un tas ko mēs centāmies izdarīt, bija aizraidīt viņu, kur pienākas, nez. nu lūk, un tad tā sieviete pēkšņi sāka kko gārgt un kautkādā veidā ar savu elpojamgaisu mani totāli paralizēja un gaiss, ko viņa ieelpoja, nezkāpēc bij manējais, as in, izsūca gaisu no manām plaušām, es šausmīgi satraucos, bet nevarēju neko izdarīt, ne parunāt (jo viņa tak ņēma manu gaisu) ne viņu atgrūst, ne īsti labi pakustēties, mēģināju kkā signalizēt tai otrai meitenei, lai izmet to sievieti pa kāpņutelpas lodziņu or sth, un es redzēju, ka viņa saprot, ko es gribu, bet neko nedara (tagad sāk likties, varbūt viņa vnk arī bija sliktā). tad tā pelēkā sieviete atlaidās, un palika tāda ļurgana, izmetu viņu pa logu, bet sapratu (un tā otra meitene man laikam arī pateica), ka tagad tā esot atstājusi manī kko savu, sazinkastasbija, bet es sapratu, ka nu ir sūdi vagā, un prasīju tai savai pāriniecei, lai tad veic man kkādu tās lietas izdzīšanu, bet viņa atteicās un laikam aizskrēja projām
tad es ļoti nervōzi gāju pie sava tēva, kurš bija, for some reason, kkāds potion burvis, sēdēja ie tāda galda un taisīja visādas maģiskās dziras, un mēģināju stāstīt viņma, kas man vainas. no sākuma es nevarēju parunāt, tāpat kā tad, kad tā sieviete man tur sūca dvēseli ārā or whatnot (jo, keep in mind, tagad daļa tās bija manī un viņa šitādus jokus acīmredzami varēja izspēlēt) , bet tad man izdevās, es visu pastāstīju, tētis nogrozīja galvu, bet uztraisīja man kkādu potion zaļganā krāsā, kur ielika iekšā arī matus un vienu skropstu (mats vismaz viens bija manējais, par skropstu nezinu), un teica, lai izdzeru, ko es arī darīju, ar visiem matiem un whatnot, bet tad kāds manā prātā prasīja, vai es nebaidos no tentacle attack, un tad es gribēju teikt tētim, lai pasargā mani, kamēr tā lieta iedarbojas, bet tad kāds no aizmuigures viņam apgrieza sprandu, un mani izrubīja, un es sapratu, ka nu ir viss, i'm doomed.
pēc tam man bija sapnis, kur es biju vīrietis kkādā milzīgā lauku īpašumā un mēģināju pavest kkādu smalku sievieti, aiznesot viņai izžāvētus un salocītus viņas palagus un vispār esot ļoti neuzkrītoši draudzīgs un tāds viltīgs, pat izgāju no istabas, kad šī pārģērbās, laikam mani nodomi nemaz nebija ne tik ļauni, ne nopietni, haha. vispār šajā sapnī bija daudz staigāšanas apkārt pa skaistu dabu un runāšanās ar kkādu imaginary friend vai suni, es tā īsti neapratu. neatceros tikai detalizētu savus mērķus un rezultātus, tikai to, ka tur bija tā sieviete, es viņai visādi pakalpoju un mēs no kkurienes nācām ar vēl daudziem vīriešiem, kuri visi prasīja viņai, vai viņa brauks uz kkādu vietu, un es smējos un, kad tā sieviete brīnījās par jaunekļu entuziasmu, teicu, ka viņi, protams, visi gribētu braukt tik lielu gabalu divvientulībā ar viņu. bet man kautkā šķiet, ka tev trūkst kādas detaļas tajā, kas un kāpēc, es neatceros sapņa atslēgu. lai saprastu, ko šie mazie fragmenti īsti nozīmē.
piešņauktā salvete | nošķaudīties