ir tā, ka šodien mans neveiksmīgais ceļojums uz jysk (neveiksmīgs tāpēc, ka piepūšamajiem matračiem bija beigušās atlaides, kā rezultātā es nevarēju atļauties nopirkt vēl divus tādus, par tādu naudu negribējās vairs pat vienu pirkt) tomēr izrādījās veiksmīgs. lieta tāda, ka pāgājšreiz, kad veicu iecentrējumu no topošās dzīvesvietas, cītīgi jozu uz turieni, kur man šķita, ka jābūt pieturai un brīnījos, kā tas nākas, ka neatrodu un nonācu nevis pieturā vienības gatve, bet pieturā DUS (kā man patīk šis nosaukums, even though tas patiesībā vnk apzīmē degvielas uzpildes staciju), kas bija tomēr kāds gabaliņš, ko jozt, un tad es samulsu un domāju, vai tiešām pietura vienības gatve ir izbeigusies? es taču tik uzmanīgi skatījos, tik modrām actiņām, un tās patiešām nebija! nu lūk, šodien es veicu kājāmgājēja ekspedīciju pretējā virzienā pa vienības gatvi, un izrādījās, lūk, tā, ka pieturu palaidu garām tāpēc, ka tā atrodas precīzi 167 soļus (jā, es šodien saskaitīju. protams, tie gan ir šodienassoļi, citudienu varbūt būtu lielāki, citu - mazāki, bet nu šodien - 167) no mājas izejas durvīm, bet es savā steigā uz potenciālo pieturpusi sāku skatīties tikai tad, kad jau biju garām šai atzīmei, jo gāju nevis perpendikulāri mājai līdz pat ielai, bet gan vispirms paralēli pa, umm, nezinu, kā to sauc, bet tas paaugstinājums, uz kura var uziet pa kāpnītēm no ielas un kura augstumā ir visas ieejas durvis, līdz tālākajām ieejas durvīm. kuras jau ir TĀLĀK no manām durvīm, nekā pietura! can you imagine that? nekad manā mūžā šitā nav bijis, man aizdomas, ka es baigi izlepšu. labā ziņa gan tāda, ka autōbuss tur tāds, kas brauc 2x stundā apmēram, so nav tik bīstama tā izleptiespēja.