PERSPEKTĪVA






liekot roku uz ābeces
es apzvēru
ābeces patiesību

ILZĪTES ZĪMĒJUMS

ilzīte zīmē mazu mājiņu un lielu
CILVĒKU
ilzīt tu zīmē nepareizi
lielais cilvēks neieies
pa mazajām durtiņām

es viņiem pilnīgi noticu
kā tad liels CILVĒKS
var ieiet
pa mazajām durtiņām

aivar
lasi tu tālāk

bērni grib zīmējumu izlabot
bet elza izvelk

aivars kļūdās
taču tas jau ir noticis
elza izvelk pistoli
un nošauj
lielo CILVĒKU
zīmējums izlabots

izlasi pareizi aivar
saka skolotāja
un pēkšņi es jūtu
ka neelpoju

bet elza uzvelk
ar zīmuli taciņu
pie durvīm taciņa šaura

elza velk atspērusies

bet pie cilvēka elza
to zīmē platu

es tagad gribu apturēt plati
bet soļos marš
skan teicamnieku maršs
dzīvē visi ceļi vaļā
kur gan citur cilvēks ir tik brīvs
viņš iet pāri robežām paceltu galvu
kājas drausmīgi piekusušas
un tomēr tā griežas

labi
tagad tu edīt

edīte pieliek tai vietā
sasprēgājušu pirkstu
viņa nezina
kāpēc elzai tas vajadzīgs
bet ja ir jāpalīdz
edīte varēs

viņai tika visvairāk pa galvu
ar mūsu svētajiem rakstiem
ar biezo un patieso
ĀBECI

durvis ir tālu

es skatos no pēdējā sola
bleķa krāsns ir tuvu
karsta un cieši blakus
sviluma smaka
uz grīdas skaida

durvis ir tālu un izliekas mazas

varbūt es šķielēju
brīžiem
varbūt es skatos uz iekšu
VISS ĻOTI ATTĀLINĀS
klasē ir karsti un klusi
VISS IR ATTĀLINĀJIES
es esmu palikusi

klasē ir karsti un klusi

kokvilnas zeķes turas
pie flaneļa taļļiņas pogām
mumificētais Ļeņins
zvaigznītē sprogains

par to ka mēs mācāmies lasīt
un gribam būt teicamnieki
mūsu ĀBECĒ tētim un māmiņai
un
dzimtenei lieli prieki

gulbīti baltu dara
tur jūras ūdentiņš
es turos pretī bet manī
izlaužas CILVĒCIŅŠ
un atskaņas aizžņaudz kaklu
jāmeklē mutautiņš

jānītis prot palūgt viņu
lūdzu māmiņ mutautiņu

es protu ķēdītes līmēt
eglītes rotājumiem
un marles bruncīšos dejot
sniegpārslu uzvedumiem

es diezgan labi mācos
pavisam tekoši lasu
kāpēc VISS ATTĀLINĀS
karstajā klusajā klasē

es arī izliekos maza
sev
bet jums neizliekos

lūdzu skolotāj
mana kārta
ticība jāapliecina:

CILVĒKS ir tuvu
tas jāzīmē liels
ilzīte zīmē pareizi


//Inese Zandere

kaimiņi aiz sienas dara kaut ko jocīgu, man šķiet, viņi grib ielauzties, un tā nav pirmā reize, kad viņi šādas biedinošas skaņas izdod. dažreiz arī panakti, dažreiz agri no rīta, pa dienu retāk, bet visbiežāk novakarēs.

diez, vai būtu nepieklājīgi viņiem pajautāt, ko īsti viņi dara tad, kad izklausās, ka mēģina izgāzt sienu starp viņu dzīvokli un manu datōrgaldu. bet man drusku bail, ja nu tiešām viņu plāns ir ielauzties un man visu nozagt, tad mana iemaršēšana viņu priekšā ar atslēgām kabatā būtu the ultimate success, tāpēc es viņiem neko nejautāšu. un, ja nu viņi to sienu izgāzīs, gan jau ka tas nebūs tik drīz, un tad viņiem būs nepatīkams pārsteigums, jo tur nebūs nekā,ko zagt. ha.

ā un vēl es vakardien/šodien sacerēju tautasdziesmu (tikai vārdus, vispār jau tā vnk apdare vienai jau ļoti labi visiem zināmai tautasdziesmai)
es varētu vispār taisīt kādu pseidōfolklōraskopu un tur dziedāt tādas dziesmas kā šī manējā

govs apēda māti
govs apēda tēti
ko man tādam bārenim
pusdienāsi ēsti