vēl ir tā, ka viena mana kursabiedrene (tā pati, kas divu bērnu māmiņa) ir tā forši nokrāsojusi matus, ka man pagaidām, katru reizi uz viņu paskatoties (varbūt tāpēc, ka viņa parasti sēž logapusē, un tā viņai no mana skatpunkta sanāk backlight, nosacīti) man šķiet, ka viņai ir aizdegusies galva. tas ir tā kaut kā ļoti simbōliski un iedvesmojoši, man patīk, kad cilvēki izdara kaut kādas tādas lietas, tādas, kuras ieraugot, rodas kaut kāda pamanāma reakcija manā kognitīvajā laukā, kaut kas notiek, tas ir brīnišķīgi, reakcijas ir tik forša lieta. cilvēki ir aizraujoši, jā gan, pat tie, kas mani galīgi neinteresē.