bet šovakar es varu savas bēdas remdēt, izmisīgi ķeroties pie darba, kura iesniegšanas termiņu es kavēju jau divas nedēļas. beidzot man ir skaidrs, beidzot es zinu, par ko es varu runāt - par to, cik specifiski ir līdztiesības pētījumi Latvijā, kā visu laiku pēta tikai darba tirgu un politiku, un par sociāliem jautājumiem, ir, well.. sedlenieks. un tad varbūt vēl kaut kas neliels. un tad jautājums ir - kāpēc ir tā. un man šķiet, man ir atbilde. tāpēc, ka patiesībā līdztiesība nevienu neinteresē, arī labklājības ministriju, kura liek taisīt pētījumus - tāpēc pētītas tiek tik tās jomas, kurās ir obligāti jāatskaitās EU, lai naudiņas nenogrieztu. then again, kā to visu tā gudri un pamatot, eh. ļoti labi, būs par ko domāt visu vakaru, visu nakti.

es laikam esmu traka un stipri, stipri pārvērtēju savas spējas, bet, draugi mīļie, dzīvojam taču mēs vienreiz, un es jūtos, ka šobrīd vajag riskēt, atlikt (atkal) darbus uz rītu (kad pulkstens 23jos ir dedlains)un darīt, ko gribas.
tas ir diezgan smieklīgi, ka par beztabildīgo studentu es pārvēršos tieši tad, kad patiešām nav īstais brīdis, bet screw that, gan jau izkulšos. viss būs čikiniekā. varbūt es pat vēl kaut ko izdarīšu šonakt. varbūt ne.
tad jau redzēs.