cukursēne
22 February 2010 @ 03:12 pm
šodiena ir tāda %$@*^&!$ diena  
1.
ja cilvēki ir ļoti ekspresīvi negatīvās emōcijās - kā ļoti aktīvi skumst vai ļoti aktīvi dusmojas, es sagaidu, ka tāpat būtu jābūt arī ar prieku - tikpat aktīvi, cik es paužu savu naidu pret ļauno kaimiņieni, kura ir tik resna, ka nevar viņai kāpnēs garām paiet, tikpat aktīvi man būtu jāpauž sava sajūsma un prieks par smuko kaimiņieni, kura mani pacienā ar cepumiņiem, piemēram. tāpēc es mulstu, kad cilvēki līdz tam priekam tā arī netiek. vai arī,ja tiek, tad nekādā veidā nerāda, ka tas pastāv. tad es vairs nesaprotu, kā tas viss strādā. kāpēc ir kaut kāda tāda selektivitāte.

2.
man ļoti, ļoti, ļoti gribas peldēt.
un vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā, ļoti labi pateica stjū lieliskajā geju filmā "beautiful thing" - "you're on your own when you're swimming."

3.
šodien ārā spīd saulīte, šodien ir silts, šodien varētu būvēt sniegavīrus un sniega astoņkājus un sniega zaķīšus un ezīšus un cietokšņus un armijas un spēlēt sniega karus, bet pēc pusotras stundas ir seminārs, un es pie fakultātes bibliotēkas datōra ne visai kustīgi sēžot JAU paspēju iepiņķerēties klaviatūras un peles vados, kas mani mazliet pārsteidz.

4.
ar šo arī laikam jānobeidz prokrastinācija.
šonakt es varētu uzšūt sev jaunu kleitu. un nevienam nerādīt līdz pavasarim.
 
 
cukursēne
22 February 2010 @ 10:29 pm
mana kārta  
man ir ārkārtīgi lieliska klasisko antropolōģijas teōriju semināru vadītāja vārdā Arta Ankrava, man kaut kas viņā ļoti patīk. smuka arī. bet par semināru pat atzīmes nelika, kas bija mazliet kā šņuk, tāda vilšanās, jo es tik ļoti centos būt gudra. dažreiz man liekas, ka visa cenšanās ir sūds, jo tad, kad es ļotiļoti cenšos, nav labāk kā tad, kad es cenšos tikai drusku vai arī, kad man liekas, ka esmu galīgi nofeilojusi.. vismaz statistiski.


un vēl, tā kā man nav studenta apliecības, es nevarēju no bibliotēkas paņemt foršo grāmatu, ko uzraku plauktā, un tā arī bija vilšanās.

uz mēģinājumu aizmirsu paņemt līdzi krūzīti, tāpēc nevarēju taisīt tēju kā gribētos. tā arī bija vilšanās.

un kalnietis arī vilšanās - tā sieviete ar pretīgo akcentu visu bojā.

vispār, vilšanās vilšanās galā, bweh, nu, aiziet, hormōni, es gaidu, kas tagad.
 
 
cukursēne
22 February 2010 @ 11:22 pm
kā es visu ko saprotu un kā ir  
es vispār esmu tik ļoti līdzīga savam tēvam. ļoti, ļoti. bet man liekas, ka viņš to nezina.

es tikai neesmu tik gudra un man ir skaļāka balss un labākas muzikālās spējas.