šodien man žēl, ka man nepatīk krievu valoda.
ja man tā patiktu un es vienmēr nekaunētos tajā runāt, man tagad (nu, kaut kad ļoti tuvā pārskatāmā nākotnē, vismaz) varbūt būtu darbs, pie tam labi apmaksāts darbs, pie tam antropolōģisks darbs. smags darbs, gan. bet tā būtu neaizvietojama pieredze gan jā gan. bet nu nekas. es teicu, ja notiks darba dalīšana, un vajadzēs people with perfect english, kas var iztikt bez vervelēšanas nesmukajā krievu mēlē, es to labprāt darītu par brīvu. un tā patiešām arī ļoti ir, nemaz nemeloju, jo, nu, nauda ir labi, bet manai izglītībai noderīga pieredze - daudz, daudz, megadaudzdaudz labāk.
jāā. žēl, ka es nezinu visādu orgānu nosaukumus krieviski, žēl.
toties esmu pārliecināta, ka manā kursā ar tik lielisku angļu valodu ir labi ja vēl pāris cilvēki. man ir kursa biedrene, kas recycle bin izrunā kā [raisl bin]. tas mani pārsteidza. nevaru iedomāties, no kurienes kas tāds varētu celties?
vissviens, varbūt man tikuntā kādreiz vēl pirms es izlaidīšos būs kāds foršs antropolōģisku aktivitāšu ofers, jo es, ziniet, izrādu interesi. lielu interesi. MILZĪGU, GIGANTISKU, KOLOSĀLU interesi par lietām, kas saistītas ar pētniecisko darbību.