nebūs labi.
rīt ir pirmais agrais rīts, un man ir aizdomas,ka prātīgāk būtu vienkārši vispār neiet gulēt, nekā pagulēt, JO izrādās, ka tas, ko es lasīju pagājšnakt kaut kādu tehnisku kļūmju dēļ bija nepareizā vietā, un es jau neskatos uz datumiem, es pieņemu, ka katru nedēļu viens mājasdarbs, kas būtu gluži normāli, un pildu katrreiz nākamo. bet, redz, patiesībā jālasa bija cits teksts, kurš ir divreiz garāks, un no kura nevarot pat mājasdarbu īsti izpildīt. nekas, es neesmu tik dumja, lai domātu, ka, ja mājās lasāmajā tekstā nav informācijas, kas nepieciešama, lai atbildētu uz jautājumiem, kaut kas var mani kavēt šo informāciju iegūt citādi - piemēram, internetā. bet tas viss prasa laiku, viss, viss, viss. un man būs jāceļas. un man negribas gribēt iet gulēt. then again, tad es diez vai izturēšu tās savas 8,5 h lekciju rīt. sūds. viss aizņem laiku, kāpēc ķermenim ir vajadzības, es tā negribu.
un. man ļoti nepatīk, ka tagad sajūta 'man šķiet, ka es nespēju ieelpot' un sajūta 'manas plaušas ir iespiestas pārāk mazās ribās' un sajūta 'es sēcu' parādās biežāk. noteikti viss joprojām ir vienkārši un smieklīgi, bet - nosmakšanas bailes vairs nav smieklīgi. then again, šim noteikti nav nekāda pamatojuma, it`s just my imagination, jo, kā jau mēs visi zinām - ar plaušām man viss kārtībā.
hausa skatīšanās gan izraisa tādu domu 'un ja nu tas ir kaut kas ar sirdi', jo tur jau viņiem tā bieži gadās, bet tas ir vēl nepamatotāk un vēl vairāk imagination imagination imagination. then again, kad tās sajūtas ir čušš, man vienmēr ir jautri, nekas nav slikts, es varu uzjautrināties, tā ka ne jau tikai negatīvais visā tajā, bet es priecātos, ja no debesīm nokāptu dieviņš un pateiktu - nē, nebūs tā, ka viendien tu mājās kaut kādā stūrītī ņemsi un nosmaksi. vai arī netīšām nomirsi seksa laikā (then again, TAS jau būtu forši), nu, nebūs tā, nebūs tā, pagaidām. pat samaņu nezaudēsi tuvākajā laikā netīšām. viss būs vienkārši un smieklīgi.
BET
vispār viss ir tik forši, man šodien bija tukša tā lekcija, uz kuru es pat saņēmos paspēt aiziet, nevis bastot, lai saņemtu dieva svētību (nu, kurš gan izvēlētos zināšanas over loads and loads of fun), jo pasniedzējam joprojām ir avitaminōze. un tad es varēju vilkties līdzi pēc brāļa ģitāras, klausīties trinkštrinkštrinkš, ēst kartupeli un viena pati tipināt apkārt, plati smaidot. bet sliktā lieta ir tāda, ka kontrōldarba atzīmes tiks izliktas kaut kur publiski! āā! bet varbūt ar kōdiem, nevis vārdiem uzvārdiem..varbūt.
man vispār viss liekas ļoti jauki dzīvē, es gribētu apskaut visu pasauli, pūkaini pirkstiņi trallalā trallalā, esmu intelektuāli un fiziski apmierināta, emocionāli piepildīta, es pierodu arvien vairāk, tas ir bīstami, bet šobrīd šitai alarm sajūtai ir uzlikts sleep. now is more important than forever, un tagadne mani konsumē, un es konsumēju viņu, riju tā, it kā simts gadus nebūtu ēdusi, man ir labi. es gribu jums visiem <- Š I T Ā -> kādu daļu sava labuma aizbirdināt atdāvināt atsūtīt, laipni lūgti, esmu ieinteresēta, es par jums, un es par jums, Cilvēki, domāju visas labās domas un sūtu sūtu sūtu prieka sienāzīšus un bizbizmārītes un mušiņas un visādus citādus zvēruļus pāri telepātiskam un asfaltētam tuksnesim un pāri sakaltušām lapiņām un pāri blokmāju apgaismotajiem logiem un es zinu, ka neviens droši vien tāpat neko nesaņem, vismaz, nemana, ja saņem, bet mēs vismaz cenšamies. es un mani kukaiņi.
rīt ir pirmais agrais rīts, un man ir aizdomas,ka prātīgāk būtu vienkārši vispār neiet gulēt, nekā pagulēt, JO izrādās, ka tas, ko es lasīju pagājšnakt kaut kādu tehnisku kļūmju dēļ bija nepareizā vietā, un es jau neskatos uz datumiem, es pieņemu, ka katru nedēļu viens mājasdarbs, kas būtu gluži normāli, un pildu katrreiz nākamo. bet, redz, patiesībā jālasa bija cits teksts, kurš ir divreiz garāks, un no kura nevarot pat mājasdarbu īsti izpildīt. nekas, es neesmu tik dumja, lai domātu, ka, ja mājās lasāmajā tekstā nav informācijas, kas nepieciešama, lai atbildētu uz jautājumiem, kaut kas var mani kavēt šo informāciju iegūt citādi - piemēram, internetā. bet tas viss prasa laiku, viss, viss, viss. un man būs jāceļas. un man negribas gribēt iet gulēt. then again, tad es diez vai izturēšu tās savas 8,5 h lekciju rīt. sūds. viss aizņem laiku, kāpēc ķermenim ir vajadzības, es tā negribu.
un. man ļoti nepatīk, ka tagad sajūta 'man šķiet, ka es nespēju ieelpot' un sajūta 'manas plaušas ir iespiestas pārāk mazās ribās' un sajūta 'es sēcu' parādās biežāk. noteikti viss joprojām ir vienkārši un smieklīgi, bet - nosmakšanas bailes vairs nav smieklīgi. then again, šim noteikti nav nekāda pamatojuma, it`s just my imagination, jo, kā jau mēs visi zinām - ar plaušām man viss kārtībā.
hausa skatīšanās gan izraisa tādu domu 'un ja nu tas ir kaut kas ar sirdi', jo tur jau viņiem tā bieži gadās, bet tas ir vēl nepamatotāk un vēl vairāk imagination imagination imagination. then again, kad tās sajūtas ir čušš, man vienmēr ir jautri, nekas nav slikts, es varu uzjautrināties, tā ka ne jau tikai negatīvais visā tajā, bet es priecātos, ja no debesīm nokāptu dieviņš un pateiktu - nē, nebūs tā, ka viendien tu mājās kaut kādā stūrītī ņemsi un nosmaksi. vai arī netīšām nomirsi seksa laikā (then again, TAS jau būtu forši), nu, nebūs tā, nebūs tā, pagaidām. pat samaņu nezaudēsi tuvākajā laikā netīšām. viss būs vienkārši un smieklīgi.
BET
vispār viss ir tik forši, man šodien bija tukša tā lekcija, uz kuru es pat saņēmos paspēt aiziet, nevis bastot, lai saņemtu dieva svētību (nu, kurš gan izvēlētos zināšanas over loads and loads of fun), jo pasniedzējam joprojām ir avitaminōze. un tad es varēju vilkties līdzi pēc brāļa ģitāras, klausīties trinkštrinkštrinkš, ēst kartupeli un viena pati tipināt apkārt, plati smaidot. bet sliktā lieta ir tāda, ka kontrōldarba atzīmes tiks izliktas kaut kur publiski! āā! bet varbūt ar kōdiem, nevis vārdiem uzvārdiem..varbūt.
man vispār viss liekas ļoti jauki dzīvē, es gribētu apskaut visu pasauli, pūkaini pirkstiņi trallalā trallalā, esmu intelektuāli un fiziski apmierināta, emocionāli piepildīta, es pierodu arvien vairāk, tas ir bīstami, bet šobrīd šitai alarm sajūtai ir uzlikts sleep. now is more important than forever, un tagadne mani konsumē, un es konsumēju viņu, riju tā, it kā simts gadus nebūtu ēdusi, man ir labi. es gribu jums visiem <- Š I T Ā -> kādu daļu sava labuma aizbirdināt atdāvināt atsūtīt, laipni lūgti, esmu ieinteresēta, es par jums, un es par jums, Cilvēki, domāju visas labās domas un sūtu sūtu sūtu prieka sienāzīšus un bizbizmārītes un mušiņas un visādus citādus zvēruļus pāri telepātiskam un asfaltētam tuksnesim un pāri sakaltušām lapiņām un pāri blokmāju apgaismotajiem logiem un es zinu, ka neviens droši vien tāpat neko nesaņem, vismaz, nemana, ja saņem, bet mēs vismaz cenšamies. es un mani kukaiņi.
nošķaudīties