un mani pilnā nopietnībā uztrauc brīži, kad nevaru pieslēgties lanetam caur VPN un ielūrēt ēbrarijā vajadzīgo tekstu, kurš bilžformātā iekopēts mūsu epastā tiem, kas nevar pieslēgties ēbrarijam, vienā konkrētā vietā pilnīgi nesalasāms (obviously meitiņa nospiedusi printskrīn pogu pirms bilde sakārtojusies), lai pabeigtu rakstugabalu pilnvērtīgi. gandrīz tā, it kā manas dzīves centrālā lieta būtu mācības un dzīvotspēja atkarīga no datōra sadarbošanās līmeņa. guh.
BET!
i'm loving it.

un edgars zauls tomēr nenāks šovakar ēst absinta kūku, šņukš. bet nu neko - gadās. atnāks visādi citādi ļaudis. cerams. ja ne, būšu divatā ar ritu - arī neslikti. patiešām neslikti, he he hēēē. ņurr ņurr, gribu Ritu.

man ir divas ziņas - slikta un vēl sliktāka.

sliktā ziņa ir tāda, ka šovakar diez vai taps piedienīga absinta kūka. mazi absinta kēksiņi, labākajā gadījumā. drīzāk - absintā mērcēta maize vai arī vienkārši absints ar cepumiņu.

sliktākā ziņa ir tā, ka
es aplūkoju savu skaiphistoriju, un
tur
nav
tādu
sarunu, kuras atceros.
es neatšķiru realitāti no kaut kādiem sapņiem/fantāzijām! >< jautājums tāds - vai šī ir pirmā un/vai vienīgā reize?

vai varbūt man tā ambrāža ar ss uzdeva pa nerviem kaut kā īpatnēji? gah.