šonakt atkal man sapnī bija bērns. šoreiz es ar viņu kaut kādā sakarā biju savā fakultātē, kaut kur gāju, tad apsēdos uz kāpnēm, pabāzu bērnu zem krekliņa un baroju ar krūti, un domāju, ka vienīgi žēl, ka nu gan man krūtis vairs neaugs, jo nobrieduši piena dziedzeri.

secināju, ka pēdējā laikā manu sapņu tematika no kaķiem ir pārgājusi uz bērniem.
UN
ticiet vai ne, es tiešām spēju veiksmīgi analizēt savus sapņus, man viss ir skaidrs.

redz, šie te bērnu sapņi, ja pavēro, ir izgājuši cauri attīstības posmam (minēšu galvenos, visprecīzāk atminamos sapņus, ir bijuši arī citi, mazāk detalizēti, arī tādi, ko vairs neatceros) - sākumā man bija sapnis, kurā es gaidu bērnu, un mani tas biedē, nepatīk, bērns nepiedzimst, grūtniecība kā ilūzija. nākamajā sapnī jau bērna gaidīšana ir akceptēta, es atrodu to māju, kur tad nu viņam dzimt, un tas piedzimst, bet es, dodoties gaitās tālāk, atstāju viņu mājās. tagad savukārt sapnī es par to jau rūpējos, un tas ir iesaistīts manā ikdienā. lūk, vai jūs zinat, ko simbolizē bērns? es teiktu - sākums, dzīvība, radīšana, pārmaiņas. un ja uz to tā analītiski paskatās, tad tieši tas ir tas, kas šo dažu pēdējo mēnešu laikā, kopš sapņoju par bērniem, ar mani ir noticis. sākt dzīvi no jauna, sākotnēji - ļoti nepārliecināti, ar mēģinājumu atteikties no pārmaiņām, un tad pamazām akceptēt un iesaistīt savā apzinīgajā esībā. sakārtot attieksmes lietas un aiziet dzīvē no jauna.
arī ar kaķiem
ja uzmanīgi palūkotos, atrastos šāds ciklveidīgs skaidrojums, un kaķi bija visas tās lietas, kas saistītas ar to bēdu, lieli, mazi, daudz, maz. problēmas un tā, bet tur neiedziļināsimies, tas ir noiets etaps.

patiešām, vajadzēs rūpīgāk pierakstīt savus sapņus, varbūt tad varēšu vēl visādas lietas izdomāt.
un jūs drīkstat stāstīt man savus sapņus, man tas patīk.