man ir aizdomas, ka kaut kur dziļi iekšā man vienkārši ir neomulīgi iet gulēt tā, kā ir tagad, un tāpēc es patiešām jau visu vasaru galvenokārt eju gulēt tad, kad jau ir rīts.

šaubos, vai studiju laikā spēšu taisīt konstantu izņēmumu.

patiecībā neomulīgi noteikti nav īstais vārds. noteikti nav īstais.
bet es zinu arī, ka nav nekādu variantu panākt kādatādaveida atgriešanos pie puslīdz normāla režīma, vienkārši nav nepieciešamo noteicošo faktōru, un es nemaz negribu, pārāk ļoti bīstami.

tāpēc labāk censties neļaut viņiem nākt man cieši klāt un murrāt man ausī.

bet -

if you deny yourself happiness simply because it's temporary, you will live a very long, very sad life. it is all we can do : to enjoy peace while we have it.

un tad ej nu sazin, kas labāk, un ej nu sazin, ko lai dara ar to temporary happiness, kad tā kļūst par permanent unhappiness.

un visādas visādas kļūdas savācās un man
pakausī elpo