man šķiet,
man nepieiešams veltīt mazliet laika vienīgi sev. un varbūt savām mājām.

bet es tik un tā piesakos iešūt somā rāvējslēdzēju, pakalpojumi is in my nature.

bet es jūtos/jutos mierīgi, apmierināti un labi, ar dažiem izņēmumiem, bet kopumā, jā, mieriska sajūta gandrīz. vienkārši būt, for fuck's sake, vienkārši būt, un kāpēc gan ne. tikai mazliet vairāk pārliecības. un mazliet vairāk privacy, un mazliet mazāk "mazliet vairāk.."gribēšanas.

wild imagination rocks - sēdēt tumsā kaut kāda meža vidū pie kraujas un sarauties pie katra trokšņa, jo galvenā sarunu tēma ir the thousand most horrid scenarios that could happen right now, tas ir TIK forši, rokutrīce, halucinācijas and all that shit, nu vienkārši apburoši, ko gan vēl vairāk cilvēkam vajag. nopietni. labāk par labāko šausmu filmu, if your (and your friends') imagination is wild enough.

cilvēki+badmintōns+šizō quotes+scares+food+viss,kas ir relevants un ko es piemirsu=grrreat.

tikai dīvaini, vai tiešām es arī šķietu robotiska, ne tikai tā ik pa brīdim jūtos?

robots don't eat
human food