kaut kā savādi censties aizmirst, ka ir, par ko tā ļoti īpaši rūpēties. tas ir, saprast, ka man laikam cenšas likt aizmirst. nedomāju, ka es to tā protu, un nedomāju, ka tas ir vajadzīgs. bet tad jau redzēs.

i should just sing,
sing, sing, singsing.

man gribas, lai šai lietai ir zaļš fōns, hnn.

un starp citu, man tagad stāv tukšs un vaļā dzīvoklis.
un starp citu, man gribējās teikt, ka visi varētu vienkārši iet dirst.
bet tas nu tā. es jau to tā nemaz nedomāju.

es laikam tieši tā mēdzu neslēgt durvis, kad tas ir tiešām vajadzīgs, un apdraudošās lietas laižu sevī iekšā kvantitatīvi un vairāk nekā vienkārši kvalitatīvi. pārsātināties. bet kas par to, vienmēr labāk gremot svešas domas un bēdas un bēdiņas, nekā kaut ko pašam savu.