jā, kad biju pārvarējusi neticību un šoku un jau prom, tā arī sapratu, ka policija būtu bijusi labāk, bet tajā brīdī likās, negribas čakarēt dienu visiem tiem jaukajiem gājējiem, kas atbalstīja un pievienojās man, mēģinot tam mūlāpam iestāstīt, ka noteikumi ir tādi, kādi tie ir, kas būtu bijuši aculiecinieki, un patiesībā tā apzināti manā galvā bija tikai viena doma - turpināt savu dienu, paspēt uz terapiju, neļaut šim izsist mani no sliedēm