šis ir pirmais gads, kad es pati mēģinu siet jāņu sieru. protams, protams, bija man jāsagaida tas brīdis, kad vairs neēdu piena produktus, lai pievērstos šīm latviešu tradīcijām, vai ne. taču jāsaka, ka process pagaidām ir mani visos iespējamajos veidos sajūsminājis, un nekas nav bijis grūti (izņemot atrast piemērotu marles aizvietotāju, atklājot, ka vienīgā man pieejamā marle ir apsaitēšanai paredzētā, tātad, diezgan par šauru), un visās stadijās produktu nogaršojot, esmu bijusi pilnīgi apmierināta ar tā labgaršīgumu. tagad tikai jācer, ka tas zem antropoloģijas grāmatām ledusskapī arī vismaz mazliet sastings. bet, ja ne, tad arī pārāk neskumšu - man būs garšīgs, dzeltens biezpiens ar ķimenēm, ķiploku un zaļumiem.