nezinu, man tieši liekas absolūti necilvēciski un robotiski stāvēt kaut kādā punktā gaitenī un nosodoši kratīt pirkstu uz skolēniem, tā vietā, lai normāli ar viņiem aprunātos kabinetā vai jebkurā vietā, dabiski mijiedarbojoties. telpām, kurās strādāju, vienmēr ir atvērtas durvis un es jebkurā gadījumā kā pieaudzis un atbildīgs cilvēks čekoju, kas notiek manā tuvumā.