man vienmēr kļūst mazliet drebelīgi ap sirdi, kad lasu apcerējumus, kur klāsta, kā cilvēkiem ir tendence sevi pārāk augstu vērtēt, jo tad man liekas -tas noteikti ir par mani, tas viss ir par mani, esmu nevis slightly below average lielākajā daļā lietu un slightly above average tajās lietās, kur esmu riktīgi ieguldījusies, bet vienkārši drausmīga visā, ko daru, ne māku patiesībā garšīgi gatavot, ne strādāt ar skolēniem, esmu patiesībā neveselīgāka par neveselīgu, gultā arī noteikti esmu kaut kāds krupis, dziedāt arī gan jau pārāk nemāku, un izskatos vispār pēc kāpura, un vēl, protams, esmu stulba

tā tā dzīve paiet, mūžīgās šaubās par visu, izņemot to, ka esmu kaut kāda trūkumu apogeja

diezgan muļķīgi